My guardian angel

Jauniņais

-Vanessas kundze vai es gadījumā netraucēju sarunāties?
Noskaldīja skolotājas balss.
To izdzirdot es sarāvos un tas lika dažiem skolēniem iesmieties.
-Ja tā padomā tad traucējiet...
Nezinu kas lika man to pateikt bet tagad es jau atrados pie direktores kaineta durvīm.
Nu padomāsim uz labo pusi - man nenotika matemātika un vēl trīs stundas.
Durvis iečīkstējās un pa tām iznāca direktore.
-Nu ko?Nac tik iekšā.
Viņa aicināja mani un es paklausīju.
Iegājusi neparasti gaišā kabinetā es ieņēmu vietu dīvāna tālākajā stūrī.
-Nu ?Ko tu sastrādāji?
Viņš jautāja.
-Neko.
Strupi atteicu un iekārtojos ērtāk dīvānā.
Šis ievilksies ilgi.
Es pie sevis nodomāju.
-Ak tad tā?Varbūt man izsaukt tavus vec....
Viņa apstājās pusvārdā jo durvis atvērās un pa tām ienāca visai neparasts zēns.
Un vēl pie tam viņam bija saulesbrilles uz acīm.
Ziemas laikā.
Kāds sviests.Viņam noteikti nebija viss kārtībā.
-Es atvainojos.
Puisis noteica un paskatījās uz mani.Tas lika man apgriezt acis un paņemt cepumu no direktores galda.
-Nekas nekas.Mēs tāpat esam beigušas.
Direktore noteica un neveikli pasmaidīja.
Ak tad ar jauniņajiem viņa izturas mīļi.
-Lūdzu parādi viņam klasi uz nākošo stundu.
Viņa noteica un uzmeta man nevisai apmierinātu skatienu.
-Kapēc es?
Neapmierināti iesaucos bet sastapjot direktores skatienu es pamāju.
Izgājuši no klases es devos uz stundu.
Aiz manis sekoja puisis.
-Kā tevi sauc?
Pēc ilga klusuma brīža puisis ierunājās.
Kapēc lai es viņam to teiktu?Es viņu pat nepazīstu.
-Laura.
Melojot atteicu un sāku kāpt pa trepēm uz augšu.
Jau kad bijām tikuši līdz pašam galam puisis ierunājās.
-Tu esi slikta mele Vanessa.
Viņš noteica un kad es apcirtos riņķī viņa jau nebija.
Kā?Kā viņš zina manu vārdu?Un kur viņš elle pazuda?
Neatradusi atbildi es iegāju klasē.
Zvans.
Pielikusi soli es apsēdos pašā pēdējā solā un līdz ar manu pieskaršanos pie sola klasē iegāja skolotāja ar to dīvaino puisi.
-Klase piecelieties!
Skolotāja pavēlēja un visi skolnieki paklausot viņu piecēlās.
-Jums klasē būs jauns skolnieks.Lūdzu iepazīstieties ar viņu un pieņemiet viņu.
Viņa turpināja diezgan garlaikotā balsī un apsēdās pie sava galda.
-Mani sauc Eingels Dolmondo un man ir 18 gadi.
Viņš noteica un pievērsās klasei.
Meitenes izbolīja savas acis bet zēni palila nedaudz dusmīgi jo kā nekā tās bija viņu meitenes.
-Labi apsēdies kautkur un sāksim stundu.
Skolotāja noteica un ar rokas mājienu lika mums apsēsties.
Klasē bija trīs brīvas vietas tapēc neuztraucos ka tas dīvainis pie manis apsēdīsies.
Bet es maldījos.
Viņš pienāca tieši pie manis un apsēdās tieši man blakus.
Dažas meitenes izskatījās vīlušās dažas ieinteresētas.
-Kapēc elle tu sēdi man blakus?Man riebjas ka kāds ar mani sēž kopā.
Pēc brīža kad skolotāja sāka stundu es nočusktēju.
Nepagāja ilgs laiks kad viņš atbildēja.
-Es zinu.