Emīlija... Beidzot Emīlija skaļi iekliedzāš beidzot esmu šeit iekšā Noslēpumu pasaule. Hmm te hmm dīvaini jūtos tāda sajūta,kā būtu šeit bijusi ļoti sen. Emīlijas amulets iemirdzas,viņa nebij uzlikusi to kaklā, pēkšņi Mēness Amulets pacēlās gaisā un aptinās ap viņas kaklu un spīdējaj,jo Noslēpumu pasaulē bij tāds patumš. Emīlija bij sajūsmā, Emīlija lēnam turpina ceļu uz priekšu.Noslēpumu pasulē ir savāda,ne sakņas,ne enģēļu,kur visi ir Emīlija iesaucās. Pēkšņi kāds Atbildēja Emīljai, šeit es, Kas tur ? , Es, mana balss. Emīlija jautā nāc ārā neslēpies vēlos tevi redzēt. Es,bet nezināmais enģelis palido bišķiņ ārā,bet tā grūti saskatīt kāds enģelis tas ir, Emīlija jautā, panāc vēl bišķiņ uz āru lai reedzu tevi, jā Es tūliņ,enģelis pazūd,un pēkšņi caur mākoņu apakšu ir aiz Emīljas muguras, Emīlija jautā kur esi, Enģelis atbild aiz muguras,bet vēl negriezies,aizver acis un nomierinies esi mazliet uztraukusies,nevajag uztraukties pāri tev nedarīšu Emīlij, Emīlija ir šokā kā tu zini manu vārdu, enģelis atbild Aa es zinu daudz ko par tevi, Emīlij Aaa tu par mani neko nezini. Enģelis atbild nu tā tu tik domā es zinu gan pat ļoti daudz.Emīlija ir šokā,nu labi pastāsti tad ko zini un kā, Enģelis pieskaras Emīlijas acīm un iečukst ausī skaties acis never vajā kamēr manis radīto domu ilūzijas sapni neesi noskatījusies līdz galam.Emīlija iegrimst domu ilūzijā un skatās,viņa ik pa brīdim pasmaida. Emīlija atver acis un saka, Tad tu ja es tevi pāris reizes redzēju sežam uz baltā koka zaras,bet tu biji tumša ēna un es par to arī rakstīju savā grāmatiņā,cik divaini un noslēpumaini tas ir. Enģelis saka tagad vari pagriesties,bet acis never vaļā. Emīlija pagriežas un lēnām ver acis vaļā un ierauga seju tādu priecīgu un slaidu augumu,un skaistas zilganzaļās un rozīgas acis, balti mati, tu esi zēns hmm man tu patīc, kā tevi sauc, Zēns atbild, mani sauc Maikls. Emīlija jā skaists vārds tev Maikl,bet tagad pastāsti kādas tev spējas un vai vēl kāds Noslēpumu pasaulē dzīvo? Maikls atbils, nu tad Klausies uzmanīgi, man ir dažādas spējas,viena no tām ir būt ēnai gaišā dienas laikā,tas ir tā kā tu redzēji mani uz koka zara,pareizāk sakot tikai nojauti,man pašam patīk šī spēja, vēl es varu likt citiem enģeļiem domāt radīt ilūziju par viņiem vai mani,bet viņi to nenojauš un nesaprot,kas notiek ar viņiem, mani tā ari īsti neviens nezin, izņemot pašu Dievu un Jēzu,sen neesu viņu saticis. Nja šeit lai nonāktu vajag lielu varu,jo pats esu ar varenām spējām. Kā redzu tev līdzi ir mēnees akmens, tas ir labi, kādu laiku neesu to redzējis,pēdējo reizi mēness akmeni redzēju tavas mammas kaklā,pirms viņa devās un Mēnees skolu mācīt un audzināt nākamos Mēness enģeļus. Tu esi stipra Emīlij jūtu tavu enerģiju līdzīga manējai. Vēlies zināt kādēļ te nav citi enģēļi ja, viņu te nav, jo tā jau ir mana Noslēpumu pasaule, Es varu radīt ilūziju un tu redzēsi viņus. Šeit nonāk retais,bet viņus aizsūta drīz vien Prom pats Dievs, žēl,bet tā tas notiek,te nevien neuzturas ilgi, lai gan varētu, bet šis ilūzij spējas arī var zust un man jāiemācās viņas vēl konrtrolēt, kas nav tik viegli un varbūt tad te kāds uzkavēsies vēl ilgak, Dievs jau teica man mācis kontrolēt ilūzijas Es Tev Ticu Maikl. Man viņa vārdi liek censties un beidzot bij iespēja izmēģināt uz tevi un sanāca diezgan labi, Kādēļ esi šiet Emīlij. Emīlija vēl joprokā ir apjukusi un pēc neilga brītiņa atbild es nja Es esu šeit jo Jēzus mani atsūtija teica lai izpētu šo Noslēpumu zemi un lai iznāku ārā kad atrodu kādu enģeli. Es meklēju kādu kurš dosies līdzi man uz Zemi lai izpētītu cilvēkus kādi viņi ir šobrīd, šis ir Dieva uzdevums un Jēzum tika uzticēts sameklēt kuri 4 enģeļi dosies uz Zemi. Maikls atbils, Jā interesanti , es... nu droši vien jau varētu ja tā padomā būs labs piedzīvojums, Emīlij es domāju jā es piekrītu. Emīlijas sejā parādās smaids un laimes asaras. Maikls jautā, varbūt paliec šeit šo nakti un rīt no rīta dodamies ārā pa Noslēpum vārtiem. Emīlija atbild, nu jā tā varam esmu jau nogurusi un vēlos pasapņot par savu mammu, Ceru redzērt viņu savā sapnī, Emīlijai notek pāris asaras. Maikls saka Emīlijai dodamies gulēt, lūk šis būs tavs mākonīts, mīksts un pūkains un šie mākoņi maina krāsas,kad guli,tas tā cool man patīk šādi Mākoņi tik Noslēpum psaulē ir, Paradīzē šie ar likumu aizliegti,Var teikt ka ši mana Noslēpum Pasaule. Emīlij tu jau guli, Jā Emīlija jau iemigusi un saldi guļ, Maikls pieiet pie Emīlijas un noglāsta viņas galvu un Nobučo vaidziņus un iečukst austiņā guli saldi Emīlij un ietin viņu viņas pašas spārnos lai siltāk gulēt.. Maikls uzlido gaisā un ielec savā lielājā mākoņu gultā un iegrimst sapņu pasaulē ar smaidu uz savas sejas, jo Visi enģeļi vienmēr pasmaida pirms gulēt iešanas ;))
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
