Es - Mērķis

Grāmata

Lasot grāmatu nebija saprotams sakums. Kaut kāda sieviete kura dzīvoja talā ciemata. Viņai bija trīs brāļi kuri velāk nomira avārijā.
Māte viņu pameta. Viņa uzkāpa zirga mugurā un aizjaja pie vecmāmiņas, kura dzīvoja pie pašas robežas.
Viņa tur nodzīvoja 7 gadus.
Pec ilgajiem gadiem vina nolēma atgriesties majas.
Kad atnaca majas abi vecāki viņu izdzina ara un teica lai neatgriežoties vsirs nekad.
Tā sieviete slēpa sevī noderīgu un slepenu informāciju un vienu lietu kuru apraka dziļu zem zemes.

Lasot turpinājumu es sapratu ka kaut kas jau ir dzirdēts.
Pec šiem vārdiem"Es nekad neatgriezīšos Nomijas ciematā" es sapratu ka šeit ir aprakstīta manas mātes dzīve.
Kad viņa stastija par savu bērnību viņa pieminēja šos vārdus un vienīgā aizbēga uz citu vietu.
Man tikai vieni vārdi neliek mieru. Kādu informāciju un lietu glabā māte?

Lasot talak bija viss ko es jau zinu. Tas kā viņa iepazinās ar tēvu un visi citi sīkumi.
Grāmatu es gandrīz izlasiju.
Pēdējā nodaļa bija aprakstīts tas ka es piedzimu bet pēdējie vārdi mani nepajokam uztrauca.
"Meita piedzima un viņas stasts būs nākošais....." izlasot šos vārdus es nometu grāmatu zeme. Es neko nesapratu un nevarēju noticēt ka mani kads izseko. Pacēlu to grāmatu un aizgāju pie sohojas statujas.
Aiz statujas es atradu sērkociņus. Man likās ka man sāk veikties, bet tā nemaz nebija. Aizšķilot sērkociņu es mēģināju sadedzināt grāmatu.
Tā aizdegās un es noliku zemē uz tratuāra lai sadeg.
Uguns nodzisa. Grāmatai nebija nekas noticis. Neviena lapuse nebija aizdegusies.
Es sapratu ka viņa ir nolādēta un iemetu to upē.

Ara saka lit lietus. Pulkstens bija 02:47 un man bija jamekle patvērums. Ilgi staigājot apkārt es aizgāju  pie lielās skatuves.
Aiz tas es atradu durvis pa kuram es ari iegaju iekšā.
Beidzot es biju atradusi vietu kur uz nakti es apmetīšos. Es taja sktuves iekšienē atradu dažādus audumus uz kuriem es apgūlos un aizmigu.

Pamodos melnā telpa ar lampu kuras gaisma spieš acīs. Taja iztabā bija divas durvis kuras es nevēru vaļā. Pirmais par ko es domaju tas ir"Kas šī par telpu"es labi atceros to ka es aizmigu savadaka telpa zem skatuves. Es piecelos kajas un meģināju atvērt durvis. Vienas durvis bija aizslēgtas otras ne.
Aiz otram durvim bija jura. Tas durvis bija uz āru. Lekt es neuzdrošinājos jo es artados kaukādas ēkas piektajā stāvā.
Mani kāds bija nolaupijis un es nevēlējos zināt kāpēc.
Es vēlējos tikt prom jo nepavelti mani nolaupija.