Pēkšņi man parādījās viens jautājums.
Šeit ir tāds Kristaps Torkss? Es ar interesi pavaicāju.
Jā! Viņš atbildēja. Priekškam tev Dievs?
Viņš ir mans Vectēvs! Es pateicu. Aizved mani pie viņa!
Labi jūsu augstība! Viņš ar bijību pateica un es iesmējos.
Sauc mani Megana! Es pateicu.
Viņš paņēma mani aiz rokas un veda kaut kur.
Mēs nokļuvām pie kaut kādas pils.
Šeit dzīvo Dievs! Ej pie viņa! Viņš mani pastūma uz pils pusi.
Es iegāju iekšā un paliku stāvot. Pie manis pienāca mana ome.
Sveiki kas jūs esat? Viņa pavaicāja pirms tam apstādinādama sargus.
Megana Torksa! Es pateicu un pamēģināju reveransu kas par brīnumu iznāca.
Mana mazā Mega? Oma iesaucās.
Jā omuc! Es pateicu.
Tu esi vēl vienīgā kas mani tā sauc! Viņa pateica.
Kriss, Kara, Madlēna un Rejs domā, ka tu speciāli mūs pameti! Es pateicu un oma palika bēdīga.
Es nezinu kā tu vari man uzticēties! Viņa pateica.
Omuc es tev uzticos.Mūs māte pameta. Tad tētis noslīka manā un citu priekšā, bet atceros tikai es. Tu mani uzaudzināji un devies uz aizsauli tad es viņus audzināju, bet neiznāca glābt Karu un Reju viņi ar nav dzīvi! Man noritēja asara.
Labi, ka man esi tu! Viņa mani apskāva.
Tad lejā nonāca vectēvs. Viņš ļoti ātri skrēja pie manis un apskāva mani. Es apmetu rokas viņam ap kaklu.
Mūsu troņmantniece! Vectēvs pateica.
Kristap nebiedē meiteni! Oma jokodamās bāra opapu.
Kā saprast troņmantniece? Es ieninteresēti paprasīju.
Mūsu ģimene jau gadsimtiem kļūst par dieviem nu karaļiem te! Nu tikai puiši parasti kļūst par vadoņiem, bet pēc leģendas tu būsi pirmā un pēdējā īstā iedzimtā valdniece-sieviete! Viņš pateica.
Ohh interesanti! Es pasmaidīju.
Ir viens bet! Oma pateica.
Kāds? Es sabiedēta paprasīja.
Leģenda vēsta, ka ja viņa pieļaus karu debesīs par spīti tam, ka viņa ir dieviete viņa kļūs Kritušais Eņģeļis! Opaps pateica.
Bet tu nepieļausi kļūdu! Oma nomierināja. Mēs tevi mācīsim! Nu visādas dejas, vēsture, etiķete u.t.t!
Oma aizveda mani uz manu istabu un lika man uzvilkt kleitu. Es tā vietā lai uzvilktu kleitu, es parādīju mēli un skrēju prom. Oma skrēja man pakaļ. Viņa noklikšķināja divus pirkstus un kleita bija man mugurā. Es apvainojos un gāju ārā. Kārlis ar Pīteru mani sagaidīja. Pīters pieskrēja pie manis un noskūpstīja.
Nāciet iepazīstināšu jūs ar visiem! Kārlis pateica.
Mēs gājām tik ilgi līdz jau palika nakts. Mēs atradām citus eņģeļus pie ugunskura un man iezvanījās telefons.
Megana kur tu esi! Oma uz mani bļauj.
Šodien mājās nebūšu. Lai kas es tur būtu man ir jābūt personīgajai dzīvei! Es pilnīgi mierīgi runāju.
Labi! Bet tu esi nevis kaut kas tur, bet gan l...viņa sāka teikt.
Klusu! Atā! Es viņu pārtaucu.
Es nometu klausuli un man ap vidukli apķērās četras rokas. Tās bija Reja un Karas. Es apliku savas rokas viņiem apkārt un pacēlu viņus. Karai sāka ritēt prieka asaras, bet Rejs bija ļoti laimīgs.
Tātad tu esi tā Megana par kuru stāsta Kara un Rejs? Kkāda meitene paprasīja.
Un tu esi? Es pavaicāju.
Karla. Kad viņi divi nokļuva šeit es par viņiem rūpējos. Viņa pateica un es viņu apskāvu.
Paldies! Es ļoti iztraucos kas notiks ar manu mazo brālīti un māsiņu! Es smaidīju.
Kas tas ir tev kaklā uzkārts? Man kāds puisis paprasīja.
Kaklarota no manas vecvecvecvecvectēva! Es atbildēju ar smaidu.Ģimenes mantojums!
Es vienreiz redzēju tādu virsū Dievam un Dievietei! Pateica tas puisis un roku.askatījos uz Pīteru un Kārli lai tur muti ciet.
Varbūt viņa nav tieši tāda pati! Es pateicu.
Ja kas mani sauc Filips! Viņš piemiedza man ar aci, bet pamanīja Pītera roku uz mana vidukļa nosarka.
Mēs neesam kopā! Es atgādināju Pīteram un noņēma viņa roku.
Tad es pamanīju mammu.
TU?! Es iebļāvos.
Kas notika? Man paprasīja Lēna.
Šī sieviete ir velna iemiesojums! Es iesaucos.
Kāpēc tev tā šķiet? Man pavaicāja Kārlis.
Viņa bija mana māte un viņa pameta 5 savus bērnus ieskaitot mani! Es pateicu un skrēju prom.
Pēc dažām min es teleportējos uz Austrumu pļavu. Pie vārtiem es ieraudzīju skaistu puisi kurš kaut ko sauca un rādīja uz vārtiem. Ieraudzīju, ka viņam dzenas pakaļ es pieskrēju pie vārtiem un atvēru viņus tik lai viņš var izlīst un tad kopā aizcirtām ciet vārtus un visi palika ellē.
Esmu Kristiāns! Viņš man pasmaidīja.
Esmu Megana. Ko tu darīji ellē? Es pavaicāju.
Es esmu kritušais eņģelis tikai tagad esmu savācis spārnus! Nu un tā kā mani izdzina no debesīm mani iemeta ellē. Zināju, ka varu atrasties vainu uz Zemes vai arī šeit Austrumu pļavā! Viņš stāstīja.
Varbūt es...?Atkal rekords, bet tagad 735 vārdi. Lūdzu rakstat komentārus un spiežat zvaigznītes!
KAMU SEDANG MEMBACA
Kritušie eņģeļi
AcakMegana bija parasta meitene, bet nekad nebija domājusi, ka mirs jauna. Neviens pat nebija pieļāvis, ka viņas vectēvs ir... Viņa nekad nedomāja, ka nokļūs debesīs un, ka piedalīsies cīņā. Pat velni nedomāja, ka Megana ir...