Pazudušo dvēseļu medniece. (2.grāmata)

[1]Sākums.

*Semas skatapunkts*
Ir pagājuši jau divi mēneši, kopš nomira Soka. Es vēl jo projām sēroju un arī spēju apgūšana man nekādīgi neiet, es neko neesmu iemācijusies. Visi saka, ka tas ir dēļ tā ka es izbojāju savu garīgo līdzsvaru, skaļi jau neviens nesaka, bet es zinu viņi tā domā. Es nezinu varbūt viņiem taisnība?!?!?!
Ar Vilu es tad esmu kopā, tad neesmu, īsti nevar saprast. Mēs cenšamies, bet tik daudz, kas noticis, ir grūti to visu aizmirst! Dažreiz šķiet, ka man trūkst elpas un visa šis ir tikai sapnis. Nē,ne sapnis, bet murgs!
*Vila skatapunkts*
Ir grūti saprast, kas pašlaik notiek. Dažreiz šķiet, ka Sema mani vispār neievēro, es cenšos, cenšos panākt, lai viņa kaut reizi paskatās uz mani, bet nekā. Es tagad esmu, kā dīvāns. Bija ērti, pasēdēji, apnika un tu pameti. Nav jau tā, ka es nesaprotu, viņa zaudēja Soku un es zinu zaudēt, kādu ir grūti, bet viena zaudējuma dēļ nevajag atgrūst visus pārējos.
Es protams cenšos nepadoties, es mīlu viņu, bet cerība, kas man bija atlikusi, lēnām izdziest! Nezinu cik vel ilgi spēšu neskatoties ne uz, ko palikt kopā ar Semu. Es nezinu vai mums izdosies!😑
*Pītera skatapunkts*
Es palieku ar vien bālāks un man paliek ar vien mazāk laika, kājas un rokas sāk neklausīt. Man šķiet drīz es būšu paralizēts! Tieši tāpēc es vairs neizzeju no savas istabas, neviens to protams vairs nepamana, katram tagad ir savas rūpes un nav vairs laika visam sekot līdzi.
Semai arī nemaz neiet tik viegli un lieta nav tajā, ka viņa sēro, bet gan tajā, ka viņa baidās un vairs netic sev. Viņa netic, ka spēs apturēt melno bruņinieku un izglābt mūs. Taču neskatoties uz to es viņai ticu!
Es Semu pazīstu jau, jo bērnības, bet mēs nekad nebijām tuvi, jo tas bija riskanti, mēs taču esam mednieki! Bet, kad nomira viņas vecāki Sema kļuva man par meitu, kuras man nekad nav bijis.
*Meta skatapunkts*
Pēdējā laikā melnais bruņinieks cenšas sanaidot dažādu sugu pārdabiskās radības vienu ar otru. Un es cenšos visu savest kārtībā. Tas protams būtu jādara Semai tagad, kad viņa ir kļuvusi par Visa pārdabiskā pavēlnieci. Bet viņai jau tā ir smagi un vēl nekādi neiet spēju apguvē. Man vienkārši negribas viņu apgrūtināt.
Man protams pietrūkst arī Taileras! Viņa pašlaik dodas uz dažādām karaļvalstīm, tādās kā diplomātiskajās misijās, lai uzzinātu, kurš kopā ar mums ies karot pret melno bruņinieku, protams ne jau uz reiz, bet, kad pienāms laiks.
*Taileras skatapunkts*
Ir grūti būt tālu no mājām it īpaši, kad tev blakus nav mīļotie cilvēki.
Labi pateikšu, kur atrodos! Pašlaik es kopā ar pegasiem esmu vienradžu karaļvalstī. Mēs ceram ka arī vienradži, tāpat kā pegasi, nāras, fejas, elfi, džini, fēniksi un drakoni piekritīs karot kopā ar mums. Vienradži ir ļoti dīvaini un untumaini zvēri, un, lai panāktu viņu labvēlību man nāksies iziet vienradžu iesvētības rituālu!
Ak kā man pietrūkst māju!😯