My Life.

1.Jauna dzīve

Keita

Es pamodos 10:45..........Ko???!!!...10:45? Ir trešdiena man skola sākās 08:30.
Ātri noskrēju pa trepēm lejā uz virtuvi.
Keita: kāpēc tu mani nepamodināji, man tak uz skolu.
Es bļāvu uz mammu un sāku ātri dzert tēju.
Mamma: mēs šodien pārvācamies. Viņa mierīgi noteica.
Es izspļāvu tēju uz virtuves galda.
Keita: Pārvācamies?. Es biju šokā
Keita: uz kurieni??
Mamma: es izdomāju ļaut tev pagulēt jo mums būs jābrauc uz jauno māju 5 stundas(atvainojos, bet es nevēlos noteikt tiešu vietu kur viņi dzīvos)tāpēc, ej un sakravā mantas. Mēbeles visas būs jaunas.
Es aizgāju kravāties. Es paņēmu lielāko somu kas man bija un sāku bāzt iekšā drēbes. Pēc stundas visas manas lietas bija somās. Es nonesu somas lejā, un gāju meklēt mammu. Viņa bija dārzā un meklēja savas pēdējās lietas.
Mamma: esi gatava? Viņa jautāja
Keita: jā esmu, un starpcitu vai varēšu braukt ar savu mašīnu.?
Jautāju ar kucēna acīm. Viņa nopūtās un lēnām pamāja.
Mamma: tikai, ja brauksi man aiz muguras.
Keita: oky, paldies.
Kad izbraucām no mājas bija jau 12:05.
Kad piebraucām pe jaunās mājas, biju šokā. Atšķirībā no mūsu iepriekšējāš mājas kurai bija 2 stāvi, 4 guļamistabas, viesistaba un 5 vanasistabas, šai mājai bija 3 stāvi, 8 guļamistabas, viesistaba, kabinets, 9 vanasistabas, spēļu istaba ar x-box, bilijarda galdu, un skapi, pilnu ar dažādām videospēlēm un galdaspēlēm. Te bija pat pagrabs ar mājas kīnozāli un sportazāli, un garāžu 3 mašīnām.

Keita: mamm, tu loterejā vinēji māju?
Mamma: nē, man šī māja nāca komplektā ar jauno darbu šajā pilsētā, un man tev ir pārsteigums. Mamma teica aizspeģot man acis, kad tās atvēru manā priekšā stāvēja skaistākais mocis un mašīna manā dzīvē.

Keita: mamm! PALDIES,PALDIES,PALDIES,PALDIES!!
Es skāļi kliedzu, mestdamās ap kaklu mammai.
Mamma: keita! Ne v aru, p a elp o t. Viņa gandrīz čukstus teica. Kad es viņu palaidu, mēs iegājām iekšā un viņa ļāva izvēlēties izstabu un tās iekārtojumu jo pēc 20 min atvedīs jaunās mēbeles. Es izvēlējos istabu 3 stāvā

Kad biju iekārtojusies bija jau 20:35 un es gāju gulēt, jo biju nogurusi.

Es pamodos no kautkā kas man pie auss murāja. Kad biju jau pielēkusi gaisā sapratu ka tas ir tikai mazs kaķēns.....
Keita: āāāāā!!!! Mamm,tu nopirki kaķēnu??
Neviens neatbildēja, un es noskrēju lejā uz virtuvi. Uz galda bija atstātas pankūkas, mājas,mašīnas un moča atslēgas. Un nauda pie kuras bija zīmīte,

Keitiņ,
Aizbrauc uz veikalu un nopērc sev ko vēlies un mantas skolai. Ja vari tad nopērc kaķim kautko. Man darbs beidzas 17:00.
Bučas x x
Mamma.

Kad izgāju no mājas sāku skaitīt naudu. Biju šokā, jo te, bija 3000,50$
Kad ar sava GPS. Palīdzību biju atradusi lielveikalu, iegāju iekšā. Pēc dažām stundām, biju nopirkusi visu vajadzīgo.
Kad gāju uz mašīnu stāvvietu, pamaniju mazu kafeinīcu pāri ielai. Kad iegāju, sapratu ka šeit daudzi nenāk, bet šeit ir mājīgi. Te bija vairāki dīvāniņi un galdiņi, pie sienas bija liels grāmatu skapis. Es piegāju pie kases un pasūtiju. Kafiju un keksiņu. Kasiere bija veca kundzīte. Viņa tekca ka varu paņemt jebkuru grāmatu, un ēdot lasīt. Es atradu biezu grāmatu kuru lasot pārāk aizrāvos, jo kad biju beigusi lasīt, bija jau tumš. Es ātri noliku grāmatu, un atvadījos no kasieres, un ātri braucu mājās. Kad ieskrēju iekšā, mamma sēdēja un skatijās televīzoru.
Keita: sory. Es atradu kafeinīcu, kurā sāku lasīt grāmatu, un tu zini kā man ar grāmatām ir.
Mamma: oki, bet nākamreiz pasaki kad uz turieni dosies lai es zinu ka tu būsi vēlu.
Kad parādiju mammai visu ko biju nopirkusi, un pabarojusi kaķēnu, kuru mēs nosaucām par kimu, viņa bija viss mīlīgākā kaķenīte pasaulē.

Es pārgērbos savā jaunajā pidžamā, un gāju gulēt.