Keita. Skolas klusā meitene vienmēr centās izvairīties no nepatikšanām un situācijām kur viņu pārāk, jo viņai, bija noslēpums - viņai bija spējas . Pēkšņi Keitai ar savu audžu mammu bija jāpārceļas uz citu pilsētu un viņai vajadzēja sākt iet citā sk...
Kad pamodos bija 06:15. Iegāju dušā. Apģērbos jaunajās drēbēs.
Kad gāju lejā pa kāpnēm, dzirdēju mammu pa telefonu uz kādu bļaujam Mamma: es viņu uz turieni nelaidīšu. Es zinu, bet es vēlos viņai normālu cilvēka dzīvi.....protams ka es viņai esmu pateikusi.......nu nezinu.........labi....bet ja viņa negribēs es viņai nespiedīšu.... labi es jums piezvanīšu un paziņošu viņas lēmumu. Keita: kas tur bija?? Mamma: viņi vēlas tevi sūtīt uz burvju akadēmiju.. Keita: KO?! Mamma: es zinu ka vēlies braukt, bet ja izvēlēsies palikt es tevi nenosodīšu. Galu galā tā ir liela atbildība. Keita: Mamm, tu zini ka vēlos, Tāpēc lūdzu piezvani un pasaki ka es piekrītu. Viņa pamāja un sāka zvanīt Mamma: jā te es, viņa piekrīt.....pēc stundas....labi.....viņa sāks kravāties. Viņa nolika klausuli. Mamma: Vari sākt kravāties, pēc stundas tev būs pakaļ. Es ātri uzskēju un savācu svarīgāko, no savas istabas, un atvadījos no mammas. Kad gāju lejā pa kāpnēm atskanēja durvju zvans. Kad atvēru durvis tur stāvēja meitene, ar ar tumšien gandrīz melniem matiem. Meitene:Sveika, mani sauc Līna esmu tava klasesbiedrene, un istabas biedrene, mani atsūtija, lai es tevi aizvestu un palīdzētu iekārtoties. Viņa smaidot noteica Keita: sveika, mani sauc Keita, ceru ka būsim draudzenes. Es smaidiju Līna: sāksim ar to ka, tev ir atļauts ņemt mājdzīvnieku, protams ja tev tāds ir. Keita: jā es aizvakar dabūju mazu kaķenīti kimu tikai man nav kur viņu likt kamēr dosimies turp. Es pēkšņi sajutu stipru vēja brāzmu un uz dažām sekundēm Līna bija pazidusi, kad viņa atgriezās viņai rokās bija pārnēsājamais būrītis, Keita: kas??...ko?.. Līna: mana spēja ir super ātrums.
Skaidrs, tas visu izskaidro. Kad grasījos iet uz istabu, pakaļ mantām Līna teica Līna: lai mums nebūtu jāved visas tavas mantas ar mums, es teleportēšu tās uz mūsu istabu, akadēmijā. Kad pamāju ar galvu, Līna pasmaidija un pamāja ar roku uz manas istabas pusi. Kad gāju pakaļ kimai, redzēju ka manas mantas ir pazudušas.
Kad Līna ieraudzija manu jauno mašīnu viņa uzreiz centās mani pierunāt, lai es viņai ļauju sēdēt pie stūres. Līna: Nu lūdzu..!! Keita: Bet es pati ar viņu esmu braukusi tikai vienu reizi..! Līna: Bet ja tu man ļausi, es tev vairāk neprasīšu.....apsolu. Viņa gandīz lūdzās jau uz ceļiem. Keita:Labi, bet tikai šoreiz. Es nopūtos, bija labi redzams ka ar šo meiteni nav vērts strīdēties, jo kā redzams viņa,bija pieradusi dabūt visu ko vēlās. Keita: paldies! Paldies! PALDIES!! Viņa ir tik skaļa! Es nodomāju ejot uz moča pusi, bet kad līna to ieraudzija viņa nobļāvās mašīnā. Līna: kad būsim pie akadēmijas tu man ļausi pabraukāties arī ar moci. Viņa aizrautīgi kliedza. Pa ceļam uz akadēmiju, mēs iebraucām mazajā kafeinīcā, kas bija tieši pusceļā starp manām mājām un mūsu galamērķi. Spriežot pēc Līnas un kasieres uzvedības Līna bija sens,klients jo viņas uzvedās it kā būtu ilgas draudzenes. Kad Līna paņēma grāmatu, es sapratu ka jau viena kopīga intrese mums ir, un tā ir lasīšana. Kad atsākām braukt bija jau vakars. Mēs pibraucām pie lielas baltas mājas uz kuras durvīm bija rakstīts "Meiteņu Kopmītnes" un kad iegājām iekšā, Līna sāka iet uz lift pusi jo šajām kopmītnēm bija 6 stāvi, un izrādas ka mūsu istaba atrodas 5 stāvā. Kad iegāju sapratu ka šīs nav tādas kā parastās kopmītnes jo te bija izplešanās burvestība, te bija kā mazā dzīvoklītī - viesistaba, 3 vanasistabas, virtuve, un 3 guļamistabas. Keita: kam ir trešā guļamistaba? Līna: meitenei vārdā Kerolaina, bet viņas šodien nebūs. Kad biju iekārtojusi savu guļamistabu viņa iskatījās apmēra tā-
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
