Izraudzītās

2. nodaļa

Klaudija nonāca savā dzīvoklī. Gaitenī novilka savus neērtos apuvus un iegāja vannasistabā palūrēt uz sevi. Grims palika. Brīnums. Bet tad skropstu tuša izsmērējās. Klaudija saprata, ka viņa raud. Viņa nomazgājusi grimu. Gāja uz istabu. Viņa paņēmusi dienasgrāmatu un sāka rakstīt.
Sveiks, Kvinns kāpēc tu man nezvanīji? Kāpēc tu sevi noslepkavoji?  Tev nevajadzēja mani pamest?! Bet tu to izdarīji. Man žēl, es biju tajā pašā tualetē, kurā tu biji, lai gan nejutu tavu klātbūtni Es tevi nebūtu redzējusi, ja T., negribējusi nokartoties. Es šobrīd esmu mājās. Mūs palaida no skolas.
Mīlu tava K.
Klaudija nolika pildspalvu un dienasgrāmatu.

Levija nonākusi mājās. Atvērusi durvis viņu sagaida suns Drese.
- Sveiks, mīlulīt.- noteica Levija.
Drese palaida vaļā, un ļāva viņai iet tālāk.
- Meitiņ, ko tik ātri no skolas?- jautāja.
- Gan jau basto!- piebilda Nils. Patēvs, Levija viņu tā ienīst, ka ir gatava viņu nogalināt.
- Vija, ir mājās?- noteica Ro. Levijas brālis, viņa ļoti mīl brāli, bet žēl, ka viņam ir tāds nūģisks tēvs.
Es klusējot gāju uz savu istabu. Kā nekā man pēc stundas jādodas pie Jolkes, viņš ir Levijas puisis. Kad Levija iegājusi vannasistabā un paskatijās spogulī viņa neredzēja savu atspulgu, bet, kad viņa paskatijās uz savām rokām viņa tās redzēja. Viņa ātri izskrēja no vannasistabas un devās uz savu istabu pārģērbties. Un paskatijās spogulī. Neieraudzīja sevi. Viņa gāja uz virtuvi, kur runāja mamma ar Nilu.
Viņi nepamana Levijas klātbūtni. Un viņa nomet Nila mīļāko krūzi.
- Tagad, nevainos mani, kas saplēsa krūzi.- Levija priecīgi teica.
- Kuru te nebūs, ko vainot, kā tikai tevi!-Nils noteica.
- Ko? Jūs redzat mani?- jautāja Levija.
- Tu laikam slima, meitiņ.- noteica mamma un pārbaudīja pieri.
- Tu esi slima!- Levija noteica. Un izskrēja no mājas. Viņa skrēja pie Jolkes.
-Vija tu?- Jolke jautāja.
Levija neatbildēja, bet noskūpstīja viņu.
-Oi, piedodiet!- atvainojās Zalis.
- Nekas, mēs tik un tā dosimies uz ezeru.- Levija noteica.

Kerija piecēlusies no gultas gāja uz virtuvi. Virtuvē sēdeja mamma un kārtējo reizi smēķēja. Kerija aizgāja pie mātestēva.
- Meitiņ, tā tu?- mātestēvs jautā.
- Jā.- Kerija atbildēja.
- Kas noticis?- jautāja mātestēvs.
- Mamma, atkal sēž un smēķē cigareti.- teica Kerija.
Mātestēvs, neko neteica. Iegāja savā mājā. Bet Kerija gan pie govīm.
Jā, Kerija dzīvo laukos un tas viņai patīk.

-Sesij, nāc vakariņās?- sauca Sesijas mamma.
- Tūlīt!- Sesija atbildēja.
Un gāja lejā. Viņai nebija izdevusies diena, lai gan domāja par Fellīnas puisi Purabu.

Tanu pamodās viņa izlīda no gultas un devās uz tautas parku. Nonākusi Tanu ieraudzīja stāvam skolas apsargu Norbertu.
- Sanāk tu esi izraudzītā!- teica Norberts.
Tanu pamanīja, ka arī nāk Fellīna. Fellīna bija sarkanāja naktskreklā. Tad pēc viņas nāca Sesija ar savu apburošu pidžamu. Un tad arī atnāca Kerija, Klaudija un Levija.
- Ko mēs šeit darām?- jautāja Sesija.
- Jūs redzat sarkanu mēnesi vai ne?- jautāja Norberts.
Visas meitenes pamāja ar galvu.
- Bet, ko mēs te darām?- jautāja Klaudija.
- Nezinu, bija jābūt vienai!- teica Norberts.
- Tad tā esmu es!- Levija teica.
- Ja, tu tā esi? Kāpēc tad atnāca viņas?- jautāja Norberts.
Visas parausta plecus.
- Kas esi tu?- Klaudija jautāja.
- Izraudzīto pavadonis!- Norberts teica,- bet jūs esat daudz.- turpināja.
- Varbūt mēs esam visas izraudzītās!- iesaucās Fellīna.
- Es neko nesaprotu!- Norberts noteica.
Sesija atrāvas no zemes.
- Izraudzītās, jūs esat seši, bet jābūt septiņiem- iesāka Sesija. Bet arī tā nav Sesijas balss.
- Jūs esat Izraudzītās, jums ir jābūt kopā, bet ne skolā, jo jūs tad varēs viegli noķert. Bet jūs esat vajadzīgas, lai aizvērtu portālu, lai netiek bojā cilvēce.- Sesija turpināja.
Un tad viņa atkal bija virs zemes.
- Kas viņa bija?- jautāja Kerija.
- Laikam Ragana no 15. gadsimta.- noteica Norberts.
- Labi, bet, kas bija septītā izraudzītā?- jautāja Levija.
- Kvinns.- teica Tanu.
Klaudija pamāja ar galvu.
- Labi, jūs varat doties uz mājām, rīt uz skolu!- teica Norberts.