Izraudzītās

3. nodaļa

Fellīna pamodās, aizgājusi uz vannasistabu iztīrīt zobus, kad viņa to izdarījusi devās atpakaļ uz istabu pārģēbties.
Nonākusi gaitenī Fellīna atvadijās no vecākiem. Kad izgājusi no mājas viņa sajuta pūšam vēju no ziemeļiem.
Kāpēc atteicu vecāku palīdzību?- domā Fellīna. Bet viņa nepadevās. Viņa nonākusi skolas pagalmā viņu sagaidīja Purabs.
- Hei!- Purabs sveicina.
- Hei!- Fellīna atņem sveicienu.
Un tad viņi iegāja skolā. Satikusi Tanu viņa pieskrēja klāt.
- Hei!- sveicina Fellīna.
- Hei!- Tanu noburkšķēja.
- Hei!- sveicina arī Purabs.

Tanu paceļ acis un viņa redz Purabu un Fellīnu kopā.
Cik labi viņa sader.- domā Tanu.
- Hei!- Tanu sasveicinājās ar abiem. Un atkal pievērsās grāmatām.
- Man ar tevi jārunā,Tanu!- Fellīna ierunājās.
- Ja tu domā par to sarkano mēnesi, tad jārunā klusākajā vietā!- skaidroja Tanu.
- Kas par sarkano mēnesi?- jautāja Purabs.
- Tu neredzēji?- Fellīna jautā.
Purabs papurināja galvu.
- Mīļais, tu vari lūdzu atstāt mūs divatā?- Fellīna jautā.
- Protams, saulīt.- Purabs teica un aizgāja pie saviem futbola čomiem.
- Varbūt bibliotēkā parunāsim?- ierosināja Tanu.
Fellīna pamāja galvu.
Tanu iebāzusi grāmatas somā un devās ar Fellīnu uz bibliotēku.

Kerija pamana kā Tanu iet uz bibliotēku ar Fellīnu. Kerija novērsa skatienu un pamanīja kā Sesija ar draudzenēm apspriež cilvēkus un pamanīja Keriju.
Kerija devās uz nākamo stundu, līdz nesadzirdēja direktori runājam.
- Skolēni, lūdzu pametat savus solus un dodaties aktu zāli. Kerija devās uz aktu zāli un visi skolēni sačukstējās un devās uz  norādīto vietu. Kerija jau iegājusi iekšā apsēdās, bet tur jau arī bija Sesija ar savām draudzenēm.
Kerija sajuta, ka viņai blakus apsēžas Tanu un Fellīna.
- Hei!- sveicina meitenes.
- Hei!- Kerija atbildēja sveicienam.
Un tad jau arī atnāca Klaudija un Levija.
- Mēs šeit sapulcējāmies, lai pieminētu Kvinna nāvi, tas notika skolā!- direktore stāstija.- Tāpēc domāju, ka būs labāk, ja mēs kopā laistu viņu nāves dusā.- turpināja direktore.
- Kam tam jēga?- Klaudija iekliedzas.
- Klusu!- direktore pavēlēja.- Lūdzu Sesija tev vārds!- teica direktore.
Sesija nostājās uz skatuves. Paskatijās uz skolēniem un sāka runu.
- Mēs zinām, ka Kvinns bija jauks puisis un viņš arī to saprata, tikai žēl, ka notika ar viņu tā, daudzi viņu nevarēja ciest, bet daži viņu mīlēja.- nolasīja Sesija, viņa paskatījās uz pārējiem.
- Tu, melo!- kliedza Klaudija.- Jums vispār bija vienalga par viņu, jums bija uzpļaut.- turpināja Klaudija.- Kas viņam grieza nost matus un darīja viņam pāri? Tu Sesija ar Ēriku, Sandi un Rosniju un vēl citiem. Jums ir uzpļaut, par citiem!- Klaudija teica.
- Tu beidzi?- direktore jautāja.-Paldies Sesija, vari sēsties savā vietā!- direktore teica.

Klaudiju pārņēma dusmas. Klaudija zina, ka Sesijas vārdi ir meli.
- Skolēni dodaties mājās!- direktore pavēlēja.
Visi piecēlās un tad jau arī Klaudija piecēlās. Viņa dzirdēja Ērika domas.
Jā, beidzot tai maukai nav draudziņu.
Un Klaudija bija gatava viņu nosist uz vietas. Skolēni vēl projam drūzmējās pie aktu zālēs durvīm.
Klaudijai pieskārās viņa pagriež galvu un ierauga Tanu roku.
- Man žēl, bet tev jābūt stiprai.- Tanu teica un gāja uz izeju. Fellīna viņai pakaļ.
Klaudija saprata, ka Tanu nav tāda, kādu viņa izstēlojās. Tanu ir meitene, kurai rūp citu cilvēku laime, bet Klaudija neticēja, bet Tanu to pierādija.
Tad arī Klaudija devās uz priekšu, jo skolēnu drūzma izklīda pa klasēm.

Levijai bija žēl Klaudijas. Viņa nesaprot, kāpēc viņš nomira. Bet  mums ir jābūt stiprām.- nodomā Levija.
Viņa traucas uz priekšu, lai paņemtu mantas un doties mājās, bet viņa redz, ka Ēriks un viņa draugi uz bāžas Kerijai. Un tad notika tas, kam nevajadzēja notikt. Levija juta Kerijas maģiju un tā lika Ērikam apčurāties un viņš to izdarīja visi smējās, pat Sandis un Rosnijs. Levija nevarēja nesmieties. Viņa pie gāja pie Kerijas.
- Tev kārtībā?- Levija jautāja.
- Jā.- atbildēja Kerija un devās prom. Levija noskatās kā viņa aiziet.