Es pamodos. Es nebiju savā istabā...Es nebiju arī slimnīcā. Kas ar mani ir noticis? Es esmu...zārkā vai? Kāpēc te ir tik grūti elpot. Pēkšņi es dzirdu kădu sakam.
"Tesa, tu biji skaista un mīļa, arī tagad esi. Es tevi nebeidzu apciemot. Ceru tu debesīs būsi laimīga." Tā balss piederēja Harijam.
"Harij!" Es iekliedzos.
"Man arī tava balss ir galvā..." Harijs teica.
"Nē Harij! Tā esmu es Tesa. Izvelc mani no šī zārka, kamēr esmu vēl dzīva" Es šoreiz skaļāk kliedzu.
"Pag ko? Tesa? Tu esi dzīva?" Harijs jautāja.
"Bļāviens jā, ātrāk izvelc mani laukā!" Es dusmīgi kliedzu.
"Labi, pagaidi!" Viņš noteica un aizgāja. Gribēju jau atmest cerības līdz dzirdēju ka kāds tik zemi. Tas man lika pie sevis pasmaidīt. Harijs glāb mani. Gluži kā princis. Tad es atcerējos Eduardu. Mans smaids uzreiz pazuda. Tad sajutu, ka mani ceļ uz augšu. Tas mani padara laimīgu. Drīz zārks ir atvěrts un man pretī vērās laimīgais Harijs.
"Tesa...tu esi dzīva." Viņš laimīgi noteica un apskāva.
"Wow wow, pasaki labāk kā es tur nokļuvu? Es tak tikai uz mirkli nosnaudos!" Es noteicu!
"Uz mirkli? Tu biji laikam komā 2 gadusx un visi domāja ka tu nomiri!" Harijs teica.
"Ko? Jau pagăja 2-2 g-gaddi?" Es raustīdama valodu teicu.
"Jă, Tesa!" Harijs teica.
"Princis?" Es pajautāju un viņš laikam saprata.
"Viņam apnika gaidīt kad tu pamodīsies. Tu viņam vairs nepatīc, viņam jau ir sieva!" Harijs nosaka.
Es pasmaidīju platu smaidu.
"Kas?" Harijs nesaprazdams kas notiek jautā.
"Beidzot man ir miers no prinča!" Es laimīgi iesaucos.
YOU ARE READING
Tikšanās laikā!
RomanceStāsts par diviem pusaudžiem, kuri ir ārkārtīgi iemīlējušies viens otrā un cenšas neizrādīt savas jūtas viens pret otru. Vai tomēr Tesa ar Hariju būs kopā? Lasi un uzzini... Stāsts ieteikts 14+
