The Boy With Glasses

{6}

Piegājusi pie galdiņa apsēdos un paskatījos uz draudzenēm.

Es - Čau! - es teicu, bet meitenes mani ignorēja.

Perija - Čau, meitenes!

Džeida un Anna - Čau, Perij!

Es biju šokā. Kāpēc ar mani draudzenes nerunā, bet ar Periju runā?

Es - Paklau, par ko jūs esat apvainojušās?

Džeida - Ak, mēs neesam apvainojušās. Mēs tikai nedraudzēsimies ar nūģa draudzeni.

Anna - Nespēju noticēt. Kā tev viņš var patikt?

Es - Ak dievs! Arī jūs sāksiet? Es neesmu kopā ar Aleksu! Tās bija tikai baumas.

Džeida - Nu tad mēs ticam baumām. Perij, tad mēs vēl iesim uz to slidotavu?

Perija - Nedomāju vis. Es iešu pie Skārletas.

Es jautājoši paskatījos uz Periju, bet viņa turpināja skatīties uz Džeidu un Annu.

Anna - Bet tu teici ka mēs iesim! - Anna izklausījās pēc spītīga bērna.

Perija - Es teicu, ka mēs iesim visas četras, bet ja jau jūs negribat iet ar Skārletu, tad neko.

Perija pagriezās un sāka iet, es viņai sekoju.
Klusi nopūtos. Šis bija nopietnākais strīds kāds mūsu starpā ir bijis. Sāku domāt par to vai viņas patiešām ir manas draudzenes.
Mēs klusējot gājām uz ārdurvju pusi. Redzēju, ka Perija mazliet šaubās par skolas pamešanu pirms stundu beigām.

Es - Tu tiešām gribi iet?

Perija - Jā.

Es - Labi. Tad ejam uz manu māju.

Perija tikai klusēja, bet es sapratu, ka īstenībā draudzene vēlējās uzsprāgt.
Pa ceļam neko nerunājām, bet pie veikala abas saskatījāmies un nospriedām, ka vajadzētu nopirkt kaut ko ēdamu, jo strīda dēļ mēs tā arī nepaēdām.
Iegājām veikalā un sapirkām visu ko vēlējāmies, jo man bija nauda no vakardienas.
Kad izgājām no veikala sarunājām, ka Perija pie manis paliks pa nakti tik ilgi, līdz mani vecāki atgriezīsies no Kanādas.
Ejot uz mājām atkal domāju par Annu un Džeidu. Kā tik ātri var izmainīties cilvēki?
Domājot nemaz nepamanīju, ka ieradāmies pie mājas. Atslēdzu durvis un mēs iegājām iekšā.

Perija - Wow. Sen neesmu te bijusi.

Es - Jā, kāds laiciņš pagājis.

Uzgājām augšā uz manu istabu un nolikām mugursomas. Perija atcerējās, ka viņai nav līdzi nekādu drēbju, bet mēs nolēmām rīt aiziet pie viņas un tās paņemt.
Aizgājām uz virtuvi un visu ēdienu ko nopirkām iebērām bļodās.

Perija - Ew, man ir laba ideja.

Es - Kāda?

Perija - Uztaisam filmu vakaru!!

Es Perijai piekritu un jutos jau daudz labāk.

***
Nemanot bija pagājis viss vakars un es dzirdēju kā vecāki jau sāka kravāties, kaut gan uz Kanādu lidoja tikai rīt. Mamma pāris reizes iebāza galvu manā istabā un centās runāt, bet es viņā neklausījos. Perija vienkārši neveikli tur sēdēja.
Pēc vairākām stundām mēs abas atslēdzāmies uz grīdas ietinušās pledos.

***
Pamodos no pērkona dunēšanas. Paskatījos ārā pa logu - vēl bija tumšs, tātad līdz skolai vēl ilgi. Perija vēl joprojām gulēja, bet es nevarēju aizvērt acis. Man nav bail no negaisa, bet ja es naktī pieceļos, tad vairs nevaru aizmigt vismaz 7 stundas.
Ieslēdzu datoru un nolēmu paskatīties YouTube videoklipus. Paņēmu austiņas un pēkšņi Perija atvēra acis.

Perija - Kāpēc tu neguli?

Es - Negaiss.

Perija - Bet tev taču nav bail, ne?

Es - Jā, bet tu taču zini - ja mani naktī pamodina, es vairs nevaru aizmigt.

Perija - Nu ja tu vēlies es varu palikt augšā ar tevi.

Es - Šaubos, ka tu izturēsi, bet labi.

Pagāja 10 minūtes un Perija jau aizmiga.

Es taču teicu - klusi pie sevis noteicu.

Miegs man nemaz nenāca tāpēc nolēmu ieiet vannā. Paņēmu vannas bumbu, dvieli, sveces un halātu. Klusi iegāju vannas istabā un atgriezu krānu. Kamēr ūdens tecēja iededzu sveces un apsēdos uz vannas malas.
Nez kuro reizi šajā nedēļā es eju vannā? Otro? Trešo? Nevaru atcerēties... Tad jau laikam daudz.

Ūdens jau bija satecējis un es iekāpu vannā. Iemetu vannas bumbu, atgāzu galvu un skatījos kā tā burbuļo. Drīz visa vanna bija piepildīta ar gaiši zilu ūdeni...

Beidzot jauna daļa. Zinu, ka vēlu, bet man vienkārši nenāk miegs. :D
Teicu, ka turpināšu rakstīt un to es arī daru, tikai ar lielākām pauzēm.(Diemžēl :( ) Es katru dienu cenšos atrast laiku uzrakstīt kaut mazu daļu no daļas, bet ne vienmēr man tas sanāk. Tomēr beidzot uzrakstīju jaunu daļu! Pati esmu priecīga, ka beidzot atradās laiks.
Tagad laikam jāiet gulēt, ne?
Bye!