Es atkal varēju viņu apskaut, bet es vairs to nevēlējos. Gadu ilgas cerības atkal saskatīt viņas skaistos sejas vaibstus, bet nu, kad to varu, es vairs to nevēlos... Gadu ilga ticība,ka mani kāds centās uzmeklēt un tāpat kā es cerēja, vēl kaut reizi sastapties, bija zudusi... Visiem bija vienalga. Visiem viss vienmēr bijis vienalga. Gan par mani, gan par Terēzu un manu dēlēnu Tomiju. Visiem viss bija vienaldzīgs. Arī es Terēzai. Viņai pie sāniem nu stāvēja cits. Jaunāks. Izskatīgāks. Un pavisam citāds. Mazais Tomijs nenāca pie manis, bet gan stingri turējās pie jaunā elka rokas. Pie sava jaunā tēva... Es biju kļuvis par pavisam tukšu vietu visu acīs. Es biju miris....
SAMANTAS SKATA PUNKTS.
Manas mātes acīs iespraucās neliela dzirksts, kad viņa mani beidzot ieraudzīja. Viss nebija bijis velti! Es šeit vēl biju gaidīta. Mana māte ierāva mani savā apskāvienā un es atkal sajutu gadiem nejustu siltumu.
- Es domāju,ka esi pa galam muļķa bērns!- Viņa teica un uzspieda savas lūpas uz manas pieres...
YOU ARE READING
Diena pēc rītdienas.
RandomŠausmīgā aviokatastrofā iet bojā tūkstošiem cilvēku, tomēr pāris no viņiem izdzīvo un cenšas salikt galvas kopā, lai izkļūtu no briesmīgās, tumšās nāves nagiem...
