Diena pēc rītdienas.

1. nodaļa.

HARIJA SKATA PUNKTS.
- Neticami, ka es uz ko šādu parakstījos.- Skots Hastons- man darba kolēģis saka,kad jau stāvam rindā uz iekāpšanu reisā Ņujorka- Tallina.
- Kolēģi, laipni aicināts manā ikdienā.- Iesmejoties pieeju pie stjuartes, iedodu viņas glītajās rokās savu biļeti un saņemu atļauju iekāpt.
- Bet vai esi kaut reizi aizdomājies,ka lidmašīnas bieži krīt vētru laikā?- Kolēģis vaicā ar raižu pieskaņu balsī.
- Laukā tikai snieg.- Mierinu, tomēr tai pat laikā lūkoju pēc meitenes,kas mums labu laiciņu jau gāja pa priekšu. Viņas izcilie apaļumi neatstāja manu prātu.
- Vai maz esi domājis kāda iespēja ir, ka var sākties astronomiska vētra, kas nogāzīs vairākas izlidojušās lidmašīnas?!?- Skots prašņā tā satraucot cilvēkus kuriem ejam garām, lai sasniegtu pirmās klases sēdvietas lidmašīnā.
- Neklausieties viņā, viņš ir pārlieku paranojisks.- Atslābinu satrauktos cilvēkus,kas uz mums met dīvainus skatienus.
- Paranojisks? Nu gan Harij!- Skots aizskarti izsaucas.
- Skot, draugs! Reizēm tu manī raisi sajūtu, ka mans kolēģis ir izbēdzis no bērnu dārza!- Saku, kad beidzot esam sasnieguši pirmās klases apartamentus. Ieņemot savas vietas pie mums drīz vien ierodas stjuarte, lai vaicātu, ko pasūtisim.
- Divas glāzes viskija ar ledu!- Skots automātiski veic pasūtījumu.
- Vai varu piedāvāt vēl ko?- Stjuarte koķetējoši smaidot vaicā.
- Ja mēs ko vēl vēlētos pateiktu uzreiz!- Skots uzsauc.
- Atvainojiet, viņš satraucas par lidojumu. Šī ir viņa pirmā reize. Paldies, bet mēs vairs neko nevēlamies, tikai viskiju, lūdzu.- Es laipni izlaboju Skota vārdus,kas vienā mirklī bija nodzēsuši smaidu no stjuartes lūpām. Viņa aši pamāj un aizsteidzas pēc pasūtījuma.
- Vai zināt, nevajag atstāt uz stjuartēm nepareizu priekšstatu, tikai pirmā lidojuma dēļ.- Jaukā sieviete ar skaistajiem apaļumiem bija atgriezusies.- Esmu Anija Hartmane, prieks iepazīties!- Viņa pasniedz Skotam savu kalsno roku, ko rotā saderināšanās gredzens.
- Skots Hastons! - Skots saka un tad dieviete pievēršas man.
- Harij, ceru,ka siekalas nesabojās tavu satriecošo uzvalku.- Sieviete saka pasniedzot arī man savu roku.
- Arī tu izskaties burvīgi Anij!-  Es saku ,saņemu viņas roku un maigi pielieku pie tās savas lūpas ieelpojot sievietes saldo smaržu.
- Vai esat jau pazīstami?- Skots vaicā beidzot atmetis savas bailes par lidojumu un atguvis savu šarmu.
- Jā, esam pāris reižu lidojuši ar vienu reisu.- Anija atbild tai pat laikā veltot man savu šarmanto smaidu, kas man tik ļoti atņēma savaldību.
- Mēs vienmēr lidojam ar vienu reisu.- Nosaku uzmetot Skotam vērtējošu skatienu. Vīrietis bija kopts, tomēr sirmumu no viņa matiem vairs nebija iespējams slēpt. Viņš bija ietekmīgs, tomēr jau krietni novecojis. Viņa sieva Terēza arī to atzina. Viņa bija par 7 gadiem jaunāka kā pats Skots. Viņu abu dēlam jau drīz vien apritēs 4 gadi. Tomēr pat es redzēju,ka vīrietis centās flirtēt ar citām sievietēm. Taču šoreiz viņam tik viegli neklājās, jo Anijas acu skatiens bija pievērsts tikai man.
- Tātad, Harij! Kā klājas?- Anijas skatiens un balss tembrs lika manām asinīm gandrīz vārīties vēnās. Viņa zināja, ka šādi mani padarīs traku un tieši to viņa vēlējās.
- Man iet izcili, Anij! Un kā tev?- Pēc iespējas mierīgāk vaicāju.
- Man tāpat. Kā jau noteikti pamanīji, esmu saderinājusies.- Viņa mani nopētija un tas lika manām asinīm vārīties vēl vairāk.
- Kurš tad ir tas laimīgais?- Skots iejaucās. Anija pievērsa savu uzmanību vīrietim un pasmaidīja.
- Kāds, kurš saņēmās to pajautāt ātrāk par Hariju.- Viņa pasmaidīja un piecēlusies atstāja mūs abus vienus. Skotu nesaprašanā, bet mani varen iekarsušu.
- Vai tu meti uz viņu aci?- Skots ar izsmieklu balsī vaicāja.
- Kur ir mūsu viskijs?- Noveršos no tēmas. Skota smiekli ieskandina lidmašīnu.
- Draugs, klusējot tu sievieti sev nedabūsi!- Skots nosaka un uzlicis uz acīm aizsegu, plānoja gulēt. Ar roku pārbraucu rugājiem uz sava zoda un ilgi nedomājot piecēlos, lai dotos pie Anijas. Man viņu vajadzēja vairāk kā jebkad agrāk. Mums bija jāizrunā šī saderināšanās lieta.