Bija jauka saulaina diena! Vismaz tā es atceros to... Vai, kur manas manieres?! Esmu Mika dzīvoju nelielā ciemā valsti nevēlos teikt..... Man ir 13 gadi, man ir 2 māsas Monika(9) Sajorija(9) viņas ir dvīnes un 2brāļi Tokitoši(11) un Niku (15) manu mammu sauc Jurija, bet par tēvu es pilnīgi neko nezinu.... Tikai to, ka kad es biju šūpuli viņš pazuda bez vēsts😔viņu meklēja vairākus gadus (10) bet bezjēdzīgi... Nu ko ammm... Nu labiņi man patīk lasīt grāmatas un lasīt jeb kolakcinēt akmeņus un kad es gāju no tās ellīgi neciešamās skolas kur skolotājas ir vienkārši velnišķīgas un it īpaši Zanij,viņa ir īsts dēmons! Domāju, ka vienīgā dzīvā radība ellē (skolā) kas var mani iepriecināt tā ir Natsuki mana BFF!
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Nu turpināšu stāstu, es ieraudzīju uz vecā ceļa vienu ļoti skaistu akmeni kas vienkārši prasīja, lai es to paņemu. Viņš bija skaisti zilā krāsā un es nodomāju kāpēc gan nepaņemt viņu? Viņu paņemot man pa visu ķermeni noskrēja šermuļi. "tik dīvaina sajūta" es klusi nočukatēju.... Vēlāk tā sajūta bija lieliska, itkā manu ķermeni izmasētu un tad ieliktu ideālā burbuļvannā... "kolosāli....." es klusi noteicu. Vēkāk kad biju mājās mēs visi darījām ko jau parasti trakojāp kaut ko saplēsā mēģinājām salīmēt, bet Niku vienmēr visu izstāstīja mammai. Mes viņu vienmēr mēģinam uzpirkt ar konfektēm un tukšiem solijumiem kurus neizpildam, bet viņam vienalga. Tad mamma uztaisa vakariņas, mēs nomazgājamies un dodamieg gulēt tieši 21:00. Tačut šonakt manā sīkajā istabā mani pamodināja kāda spoži zila gaisma.....
