NO CILVĒKA UZ RADĪBU

4.daļa

.
Ok, so, es izdomāju izdarīt kaut ko un sanāca tā, ka tagad tā ir nākamā diena, jo man ir slinkums rakstīt.

Es atvēru savas acis. Kur es esmu? Mājas. Es domāju, ka tas viss bija tikai sapnis līdz neieraudzīju to zilo akmeni. Es vēl jo projām nespēju tam noticēt.

Vakar man paskaidroja visu un atbildēja uz maniem jautājumiem. Jebkurā laikā var uzbrukt kaut kādi stulbi dēmoni, lai iekarotu auglīgas un labās zemes un pārvērstu tās par melniem, sapuvušiem purviem. Redz viņiem savas zemes nepietiek, sūdi tādi.

Kamēr esmu tajā zemē, šeit laiks neiet uz priekšu. Tātad ja es tur palikšu uz pāris gadiem un pēc tam atgriezīšos atpakaļ būšu tajā pašā 2018.gadā.

Ja es tur nomiršu - es izdzisīšu no Zemes vēstures un mani neviens neatcerēsies. Būšu tadā kā nekad nepiedzimusi.

Tas viss it stūlbi... Bet, vismaz atradu jaunus draugus. Jauns sasniegums. Ja godīgi, es pat gribu atgriezties...

Sorry ka tik īss//