2 Dala

27 2 0
                                    

Beidzot pedeja stunda beidzas.

Es izgaju ārā no klases un devos uz izejas pusi. Aleks bija velns zin kur. Ja godīgi man bija vienalga kur viņš ir, jo ja ar viņu kas notiks tā nebūs mana vaina un mamma sodīs viņu nejau mani.

Es izgāju ārā no skolas. "Beidzot brīvība" Es klusām noteicu. Nav jau tā, ka man nepatīka šodien skolā. Bija normāli, bet tā pat mājas ir labāk.

Es uzsāku savu ceļu mājup kad sajūtu, kādu aizturam mani aiz pleca. Es pagriezu savu galvu, lai redzētu ka Emma stāv aiz manis.

"Čau! " Meitene iesaucās, "uz mājam?"

"Mhm. Tu? " Es atbildēju.

"Es aizmirsu atslēgas. Tagad būs jāgaida līdz mamma atbrauks no darba un atvērs durvis, tāpēc domāju, ka varbūt negribi aiziet kaut kur? Mēs neesam redzējuši viens otru vairākus gadus"

"Okay. Uz kurieni gribi iet? "

Viņa  noraustīja savus plecus kas lika viņas garajiem, rudajiem matiem šūpoties vieglītēm.

Emma nolūkojās leja, domādama. Pēc pāris sekundēm viņa pastījās atpakaļ uz mani. "Uz parku? "

"Kur tas ir? "

"Tur" Emma parādīja uz parka pusi. Protams, ka pašu parku redzēt nevarēja, bet es piekritu un mēs devāmies uz turieni.

Visu ceļu mēs runājām par dažādām lietām kas notika mūsu dzīves kamēr bijām šķirti. Bija patiešām jauki atkal satikt bērnības draudzeni.

Mēs beidzot nokļuvām parkā un staigājām pa turieni.

"Eu, atcerieties kad kad tu uzkāpi uz jumta un es nobijos, ka tu nokritīsi tāpēc mēģināja aprakt sevi smilšu kastē? "

Es sāku smieties. "Oo jā! Pēc tam mums abiem bija lieli sūdi"

Viņa pasmējās un apsēdās uz sola, kurš bija viņai blakus. "Es piekusu! "

"Jau? Cik ilgi pavadi pie kompja, ka nevari pastaigāt pat divdesmit minūtes? "

"Tu saki kā mana mamma! " Emma parādīja man mēli, "un pat nedomā tagad teikt: " Kas rāda mēli, tas grib bučoties" Kā kad bijām sīki"

"Kas mēli rāda, tas grib bučoties~" ES ķircināju

Emma man parādīja vidējo pirkstu un iebāza mēli atpakaļ.

Es apsēdos viņai blakus. "Kā iet? "

Viņa pastījās uz mani kā uz idiotu. "Labi, tev? "

Es mēģināju nesmieties, "labi."

"Tad labi" Emma skatījās tukšumā. Viņa bija iegrimusi domās. Jau.

Es paplivināju roku viņai pie acīm, "hei, mosties! "


Tad viņa pazaudēja samaņu.

:>

To już koniec opublikowanych części.

⏰ Ostatnio Aktualizowane: Dec 17, 2018 ⏰

Dodaj to dzieło do Biblioteki, aby dostawać powiadomienia o nowych częściach!

JAUNⒶISOpowieści tętniące życiem. Odkryj je teraz