Asinssarkans

3.Nodaļa

Nākamā slepkavība notiek pēc nedēļas.

Fērinss apjukumā skatās uz jaunas sievietes līķi parka nomalē. Jā, detektīvs pieļāva iespēju, ka slepkavība varētu atkārtoties, taču viņš nespēja īsti noticēt, ka tas patiešām notika.

Sieviete acīmredzot bija devusies vakara skrējienā, kad viņai uzbruka un pārlauza sprandu.

Upuris guļ tādā pašā pozā kā tā sieviete uz tilta; uz krūtīm ir izgriezts tas pats simbols. Viņas pirkstiem trūkst divu nagu.

Arī iepriekšējam upurim nebija viena naga, taču Fērinss bija nospriedis, ka tas nolūzis pašaizsardzības rezultātā.

"Šef, pie viņas tika atrasts sērs," Raiens nostājas blakus Fērinsam. "Un viņai nav divu na- "

"Es redzēju," detektīvs viņu pārtrauc.

"Izskatās pēc skaitīšanas..." Raiens iesāk, taču nepabeidz teikumu.

"Skaitīšanas?"

"Nu... ziniet it kā viens, divi, trīs un tā tālāk."

"Divi ir sagadīšanās, trīs ir raksts," Fērinss nosaka. "Mums ir vajadzīgs trešais, lai tava hipotēze apstiprinātos."

"Un jūs tiešām gaidīsiet, kad nomirs vēl kāda sieviete?"

"Tā notiek."

"Viņa bija kāda meita, šef," Raiens vien nosaka un dodas prom.

Fērinss vēlas piekrist Raienam, tomēr detektīvam visupirms jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka raksts ir.

Kļūdaina hipotēze ved pie kļūdainiem secinājumiem, kas savukārt beidzas ar vēl viena cilvēka nāvi.

Nokļuvis savā kabinetā, Fērinss papildināja stikla sienu ar mirušās sievietes fotogrāfiju, savienodams to ar simbola attēlu. Upuriem nav saiknes ar sēru, bet toties tā viennozīmīgi ir slepkavai.

Fērinss uzzīmē cilvēka siluetu ar jautājuma zīmi sejas vietā un savieno to ar abiem sēra attēliem. Kādā veidā slepkavības laikā pie upuriem nokļuvis sērs? Kā slepkava to tur nogādāja? Vai tas viņam izbira? Varbūt viņš speciāli izkaisīja sēru?

Fērinsu no pārdomām izrauj klauvējiens pie durvīm. Telpā ienāk Mārkvils ar kaut kādu sievieti.

"Džordž, tā ir Viviana," Mārkvils norāda uz sievieti. "Viņa ir no Federālā Izmeklēšanas biroja."

Fērinss savā dzīvē bija saticis daudz biroja darbinieku, taču Viviana nelīdzinās nevienam no tiem. Sievietes seja staro, acīs nav redzamas negulētas naktis un virsstundas. Viņas garie, tumšie mati elegantās lokās krīt pāri pleciem, un no ārējā izskata noteikumu pārkāpšanas viņu glābj tikai vizuļojošas spraudes, kas neļauj matiem krist pāri acīm. Viviana ir uz robežas - viņa balansē starp Federālā biroja aģentam atbilstošu un ikdienišķas vidusmēra sievietes izskatu.

"Prieks ar jums iepazīties." Viviana paspiež Fērinsa roku. "Esmu daudz par jums dzirdējusi."

Fērinss apjukumā paskatās uz Mārkvilu.

"Nezināju, ka mēs lietai piesaistījām federāļus."

"Tā ir standarta procedūra," Viviana atbild Mārkvila vietā un saldi uzsmaida. Viņas lūpas ir gaiši rozā krāsā, pietiekami spilgtas, lai būtu pamanāmas, bet ne tik ļoti, ka viņas bosam vajadzētu aizrādīt. Fērinsam nav ne jausmas, kā Vivianai tas izdodas, bet viņa veiksmīgi balansē uz naža asmens.

"Es tikai apkopošu esošo informāciju," Viviana turpina, "un sekošu līdzi lietas attīstības gaitai. Es neiejaukšos. Saprotiet, birojs ir ieinteresēts šajā lietā. Šīs slepkavības ir visai..."

"Supernaturālas," Fērinss nedomājot izsper un jau nākamajā sekundē norāj sevi. Vajag mazāk klausīties Raiena murgošanā.

"Neparastas."

Šķiet, ka Viviana īpaši uzsver šo vārdu.

"Nu ja, " Mārkvils noklepojas un jau grasās vērt ciet durvis. "Ja jums kaut kas nepieciešams, būšu savā kabinetā."

Viviana pateicas Mārkvilam, un viņš pamet telpu.

Fērinss sajūtas neērti, palicis vienatnē ar Vivianu. Sieviete kā izskatās neliekas par to ne zinis, viņa apstaigā kabinetu, pievērsdama īpašu uzmanību stikla tāfelei.

"Vai tas ir viss, ko jums ir izdevies savākt?" viņa pēta fotogrāfijas piemiegtām acīm.

"Jā," Fērinss vēl ātri piebilst, "pagaidām. Esmu nopietni pievērsies šai lietai, esmu pārliecināts, ka būs vairāk pierādījumu."

"Uz jauna līķa vai uz jūsu galda?"

"Atvainojiet?"

Viviana pagriežas pret Fērinsu un uzsmaida viņam, nedaudz pieliekusi galvu.

"Kad viss ir caur un cauri izpētīts, jauni pierādījumi uzrodas vai nu jaunas slepkavības rezultātā, vai arī ar maģijas palīdzību nokļūst uz detektīva galda. Pēdējais nekad nav noticis. Nepārprotiet mani," Viviana klusi iesmejas, viņas skatiens ir vērsts uz leju, "jūs esat paveicis labu darbu, vienīgi kaut ko jaunu jūs spēsiet uzzināt tikai, kad atradīs nākamo līķi."

Vivianai ir taisnība, lai vai kā Fērinsam negribētos to atzīt. Šis ir acīmredzami sērijveida slepkava. Viņš uzbruks atkal, un parasti starp katru nākamo slepkavību ir mazāks laika intervāls nekā starp iepriekšējo. Sērijveida slepkavas gūst drosmi, uzdrošinās uzbrukt biežāk. Jo ilgāk Fērinss nespēs aizvērt šo lietu, jo vairāk cilvēku mirs.

Viviana atkal pievērš savu uzmanību tāfelei. Fērinss tikmēr izlemj parakņāties iecirkņa datubāzē, meklēdams iepriekš apsūdzētus  cilvēkus, kuru darbs ir vai bija saistīts ar ķīmiskajām vielām. Nekā nav.

"Es vēlos saņemt detalizētas atskaites par tiktāl paveikto," Viviana saka Fērinsam un atver durvis. "Vēlams rīt. Visu labu!"

Fērinss nepaspēj pat atvadīties, jo Viviana jau ir prom, atstādama vien dārgu smaržu dvesmu aiz sevis.

Detektīvs ieliek seju plaukstās un novaidas. Federāļi nekad nav viņam patikuši, jo viņi vienmēr bāž savus degunus, kur tik vien var. Ir bijuši daudzi gadījumi, kad tika atlaisti policisti un detektīvi federāļu dēļ.

Un tagad lietai ar divām slepkavībām ir piesaistīts Federālais birojs. Fērinss vienu brīdi sāk prātot, vai Mārkvils nav speciāli iedevis šo lietu viņam, nojauzdams, ka tā varētu interesēt federāļus. Lai vai kā būtu, Federālais birojs tagad veiksmīgi sēž Fērinsam uz kakla.

Atliek tikai cerēt, ka Viviana netraucēs. Ja viņai patiešām vajag tikai atskaites, tad iespējams nebūs nemaz tik slikti. Taču dziļi sevī Fērinss apzinās, ka tā nav taisnība. Te briest kaut kas lielāks.