Izvēles

Prologs

Ar ko lai es iesāku?
Es ļoti ilgi domāju, kā es šo varētu iesākt, bet tā arī neko neesmu izdomājusi...
Tāpēc sākšu ar vienkāršāko

Kas es esmu? Teiksim tā- nekas...
Tas nav tikai tāpēc, ka es sev nepatīku, vai man ir uzmanības trūkums.
Tā vienkārši ir. Es esmu nekas visiem. Savai ģimenei, skolas biedriem, bijušajiem draugiem. Man brīžiem liekas, ka pat mušas no manis baidās.

Agrāk mana dzīve bija pilnīgi citāda.
Man bija draugi, mīloša ģimene, un viss kas vajadzīgs pilnīgi normālam mūsdienīgam pusaudzim.
Tagad? Man nav nekā! Mana ģimene, draugi un visi pārējie mani ienīst!
Kāpēc?

Viss sākās ar to, ka mans tēvs cieta autoavārijā un nomira.
Uun protams es iekritu depresijā.
Es domāju ar tevi notiktu tas pats, ja kāds tev ļoti tuvs, pat vis tuvākais cilvēks vienkārši paņemtu,un tā vienā dienā izgaistu, viss tā cilvēka vienkārši vairs nav.
Es uzzināju, ka tēvs nomira.
Es sabruku.
Es ārdījos.
Es kliedzu.
Burtiski sakot es vienkārši juku prātā.
Es pret visiem izturējos šausmīgi, ļoti šausmīgi.
Cilvēki vienkārši sāka baidīties. Viņi beidza kontaktēties ar mani,beidza iet ārā. Viņi vispār vairs neievēroja mani, viņi vairs neredzēja mani savās dzīvēs...Un dēļ tā visa, iespējams rīt manis vairs nebūs.

****************************
Tātad jauns stāsts... nezinu ko darīšu tālāk jo šis pagaidām galīgi neizskatās labi. Bet nu redzēs kā nu būs.
Es nezinu cik reti būs daļas,bet es varu galvot ka daļas būs...
Cerams ka jums patiks❤
~Jaunozola~