Izvēles

1st. chapter

Sveiks Tomass.
Ļoti sen neesmu tev rakstījusi,
Tāpēc izdomāju tev uzrakstīt.

Kā tev klājas Anglijā?
Kā ar draugiem? Cerams labi.

Man gan tā ne visai... Tēvs nomira, kā zini. Jūtos šaausmīgi. Man vairs nav palicis neviens, ar kuru parunāt.

Māte sāka dzert un vispār vairs nerunā ar mani...draugi arā kaut kā
pazuduši.

Nu man palicis esi tikai tu...
Skumji.
Lūdzu atbildi ar vismaz kaut ko lai manī parādās vismaz kāds maziņš prieciņš, savādāk es staigāju kā melns
mākonis apkārt.

Ar apskāvieniem Katrīna...
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _
Pēdējā vēstule, kuru kādam aizsūtiju...
Es agrāk ar visiem sarakstījos.... Mēs ar draudzenēm un draugiem sūtījām pa pastu vēstules.
Mums tas likās tik jauki un mīļi.

Man joprojām visas vēstules ir istabā saglabājušās. Nezin kur, bet ir...

Pheh tagad? Es vēstules varu rakstīt pati sev...
Es tik ilgi gaidīju Tomasa atbildi, bet viņš nerakstīja...

Es ilgi gaidīju, bet nebija ne ziņas no viņa.... Man vispār vairs nav ne jausmas kur kāds ir.
Vispār neviena vairs...

Es sēžu istabā un skatos grieztos. Mani visu laiku māc tās atmiņas, viss kas ar mani noticis pirms tēva nāves...

Es gulēju aizdomājusies, ka pat nejutu vairs vispār sevi, necik. Es biju iegrimusi pārāk dziļi sevī, un vienīgais ko es jutu bija tikai sirds sāpes.

Kā man šis viss ir apnicis... šīs domas par pagātni. Tās mani burtiski apēd, nogalina, iznīcina, pazudina, dara visu lai manis vairs nebūtu.
Es ilgi vairs neizturēšu.

Viss man jāpazūd no šejienes...
Es nezinu uz kurieni, bet jāpazūd...

********************************
Heyaa...
Jauna daļa. Ja patīk spiežat zvaigsnīti❤

~Jaunozola~