Izvēles

2nd. chapter

Es atjēdzos skrienot...
Pēdējais, ko atceros bija tas, ka es pirms dažām stundām gulēju.

Es redzēju sapni.

Sapnī...

Es stāvēju milzīga ceļa vidū.
Vis apkārt man bija mašīnas, kuras braucs milzīgā ātrumā.
Es stāvēju un nevarēju pakustēties.
Un es redzēju, ka man virsū brauca liela sarkana mašīna.
Lai cik ļoti es gribēju, es malā nevarēju noiet, jo tajā brīdī manī iestājās šoks. Es sastingu.
Mašina bija 1m attālumā no manis. Es jau biju gatava mirt, bet...
Mašīna man vienkārši izbrauca cauri.
Tas mani biedēja vēl vairāk.
Kas es esmu spoks?
Rēgs?
Un tad es nolecu no tilta...
Kur es rāvu tiltu es nezinu, bet pēc tam es pamodos.

Tas bija dīvainākaid sapnis manā mūžā.

Es skrienu uz priekšu un pat nezinu kur. Es atjēdzos, ka es vienkārši skrienu pa mežu.
Es skrienu, un man priekšā parādās melns pleķis.

Tas sauc mani pie sevis... Un es pie viņa eju...
Es nezinu cik stulba es esmu, bet es reāli pie viņa eju... es esmu tuvu viņam. Un tad viņš saka ej cauri...

Es arī eju. Es izeju cauri, un attopos savā istabā. Es attopos gultā, un pieceļos.

Šis ir tik reāli.
Es pat īsti nezinu- sapnis, īstenība, iztēle vai zemapziņa.

Es pieeju pie savas istabas durvīm. Es mēģinu tās atvērt vaļā.
Bet viņas ir aizslēgtas. Es pieeju pie loga. Mēģinu atvērt- protams ciet.
Meģinu izsist logu... nesanāk

Brīnišķīgi. Es esmu iesprostota savā istabā. Un es netieku ārā. Kas vēl ar mani šodien notiks???

Pēkšņi kāds klauvējās pie durvīm un bļaustās lai ielaižu istabā...
Balss ir ļoti pazīstama.

Tēvs...
Bet viņš taču ir miris... Kas notiek?
Es izplūztu asarās.
Kas notiek?
Kāda velna pēc es esmu savā istabā.
Mans tēvs,kurš nomira jau pirms pieciem gadiem tagad sit ar savām stiprajām dūrēm pret manas istabas durvīm...

Es domāju kā es varètu pārbaudīt vai šis ir sapnis

Es uz galda ieraudzīju papīrnazīti.
Es aizgāju lidzi tam, paņēmu rokā, un iedūru otras rokas pirkstā.
Es pilnīgi neko nejutu.

Es nezināju ko darīt.
Es iegriezu rokas vēnā, un pa to sāka tecēt asinis... daudz asinis.

Es atkal nejutu nekādas sāpes. Es jutu tikai to, ka man sāk reibt galva un es nokrītu.
Es nokrītu un pamostos....

*******************************
HEYOO...
ĻOTI DĪVAINA DAĻIŅA.
NEZINU PAT KĀPĒC.
VIENKĀRŠI RAKSTIJU,UN TĀDA SANĀCA.
PIEDODIET.
Ja patika spiežat zvaigzīti❤