Tas Redz

5. Nodaļa - "Svešā balss"

   Elīna izskrēja no mājas, traucoties pakaļ ēnai. Tā bija viena no retajām reizēm, kad meitenes ēna parādījās, tādēļ viņa saprata ka tas ir svarīgi.
   Jau aizelsusies, viņa bija izskrējusi cauri pusei pilsētas. Skrienot, matu lente izslīdēja, tāpēc tagad viņas kastaņbrūnie mati plīvoja gaisā. Elīna bija nogurusi, spēki gluži kā izsmelti. Taču ēna neapstājās. Tā aizvien tik pat sparīgi rikšoja pa mazo zālē iemīto celiņu. Meitenes plaušas liesmoja un elpa aptrūkās. Viņa sāka raudāt un steigā elpojot, ierija asaras. Tomēr viņa nevarēja apstāties. Viņa bija tikusi par tālu. Par tālu, lai tagad visu atmestu. Elīna aizvēra acis, jo sāpes ar katru sekundi kļuva neciešamākas. Viņa koda sev lūpā, sažņaudza roku dūrē, lai tikai varētu paskriet vēl tālāk.
- Kas es esmu? - viņas galvā atbalsojās jautājums.
- Cīnītāja, - galvā atskanēja sveša balss.
Smēlusi iekšējus spēkus, viņa atguvās un atkal atvēra acis. Apkārt pavīdēja mežs.
- Kur es esmu? -, meitene prātoja.
Tomēr uz šo jautājumu drīz vien atradās atbilde, jo ēna bija apstājusies. Priekšā pavērās milzīgi, sarūsējuši vārti. Elīna paskatījās apkārt, taču ēna jau bija pazudusi.
Viņa ievilka dziļu elpu un pavēra skatu uz augšu. Virs vārtiem bija uzraksts.
- Nē..nevar būt - viņa nespēja noticēt.
   Ar šķībiem, atbaidošiem burtiem bija rakstīts "Kapsēta".