Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Mēs devāmies uz slimnīcu, kad izteicu Lūkasam vēlmi apraudzīt Danielu. Viņš apstiprināja manu vēlmi. Iegājām iekšā slimnīcā.
-Kurā palātā ir Daniela Braisa?-
-Viņa ir jau pārvesta uz parasto palātu. Tā tad 212.palāta.- Viņa sameklēja datorā informāciju. Pateicos. Mēs iegājām liftā. Uzspiedu uz trešo stāvu. Ja pareizi atceros 212.palāta atradās trešā stāva otrajā gaitenī. Gāju uz to pusi. Skatījos uz palātu cipariem, vienā rokā turot Lūkasa roku. 212! Iegāju iekšā palātā. Danielas acis uzreiz pievērsās durvīm. Es nesapratu viņas emocijas. Likās, ka viņa gan vēlējās, gan nevēlējās mani satikt.
-Viņš mani gandrīz nogalināja tevis dēļ.- Viņas balss bija klusa. -Es varēju nebūt dzīva.- Es jutos vainīga. Man bija jājūtas vainīgai.
-Es nezināju, ka viss tā izvērtīsies. Es nezināju, ka Keilabs ir tāds.-
-Es viņu pazinu visu dzīvi. Visu nolādēto dzīvi.- Meitene šņukstēja. Es un Lūkass piegājām meitenei tuvāk. Viņa novaidējās sāpēs.
-Uzmanīgāk!- Viņš nedaudz pacēla viņas spilvenus. -Neviens jau nevēlas, lai šuves atplīst vaļā.-
-Kā tu tiki no viņa vaļā?- Daniela paskatījās uz mani.
-Viņš centās ar varu mani iegūt, bet ieradās Lūkass.- Nopūtos. -Man ir bail iedomāties, kas notiktu.- Paskatījos uz meiteni. -Kā tu jūties?-
- Nu, noteikti ir bijis labāk. Kur viņš ir?-
-Cietumā. Nākošnedēļ būs tiesa.-
-Ceru, ka tikšu vismaz uz tiesu, lai tas idiots redz, ka esmu dzīva.- Satvēru meitenes roku. Palātā kāds ienāca.
-Es tev nebiju teikusi par savu jaunāko māsu. Mums agrāk nebija kontakts. Tā ir Oktāvija.- Pagriezos. Kāpēc liktenis atkal izspēlē jokus? Tur stāvēja tā pati Oktāvija. Tā Oktāvija no Ņujorkas. Smieklīgi. Oktāvija pārgulēja ar Lūkasu un Daniela ar Keilabu, kas par fantastisku ģimeni! Viņas seja izskatījās šoks.
-Jūs esat pazīstami?- Daniela, ieraugot mūsu reakcijas, jautāja.
-Tā varētu teikt.- Lūkass nopūtās un es atkāpos, atsitoties pret Lūkasa augumu. Puisis aši uzspieda skūpstu uz mana pleca.
-Sveika, Daniela! Atnesu tev šo to.- Viņa izvilka no somas dažādas lietas. Nopētīju meiteni. Viņa bija tik pat skaista kā agrāk! Vai Lūkass uz viņu tagad skatās? Nemanāmi paskatījos uz puisi. Viņa acis tika pievērstas ainai ārpus loga. Puisis pagrieza galvu pret mani un pasmaidīja. Lūkass pieliecās un mani noskūpstīja.
-Sveika, Katnisa un Lūkass.-
-Sveika!- Lūkass tikai pakratīja galvu. Neveikli.
-Kā jūs viens otru pazīstat?- Daniela bija apjukusi. Paskatījos ar Oktāviju.
