Oops! Ang larawang ito ay hindi sumusunod sa aming mga alituntunin sa nilalaman. Upang magpatuloy sa pag-publish, subukan itong alisin o mag-upload ng bago.
-Kāpēc tu man nestāstīji par viņiem?- Viņš bija pacēlis balsi. Nopūtos.
-Keilab, tur nav ko stāstīt. Tā ir mana pagātne, tu esi mana nākotne.-
-Es šodien sēžot tur, sapratu, ka es tevi vispār gandrīz nepazīstu. Viņi visi zin labāk tevi, nekā es tevi.-
-Nu, un? Tie ir mani draugi no Ņujorkas, izņemot Tāliju un Lūkasu.-
-Saderam, tu ar Lūkasu biji kopā.-
-Man nepatīk zaudēt, tāpēc nederēšu.- Noņurdēju. Pieliku plaukstas pie mutes. Sasodīts!
-Nu, protams!- Viņš iesmējās.
-Bet viņš ir mans bijušais, Keilab. Nepievērs tam uzmanību.-
-Domā es nemanu, ka jūs uz vienu otru raidas nepamanāmus skatienus? Jūs neesat viens otru aizmirsuši.- Tā bija maza daļa no taisnības, bet es to nespēšu atzīt.
-Keilab...-
-Nē, es uz kādu laiku aizbraukšu pie mātes.- Tajā brīdī es sabruku.
-Keilab, lūdzu, nē!- Mana balss jau bija klusa. Viņš nedrīkst braukt pie mātes. Viņa sastāstīs viņam pilnas ausis un puisis mani noteikti pametīs. Puisis iegāja mūsu istabā un paņēma kaut kādu somu, sameta drēbes tur iekšā.
-Uz darbu vari nenākt.- Keilabs uz galda nometa naudu.
-Es nākšu.- Par ko viņš mani uzskata?
-Piedod, tu esi atstādināta!- Ko viņš dara?
-Keilab, tu nevari...-
-Es domāju, ka mūsu attiecības vajag paņemt uz pauzi.- Viņš izgāja no dzīvokļa. Paņēmu segu un ietinos tajā. Iesēdos dīvānā. No manām acīm sāka krist asaras. Dzirdēju, ka mans telefons visu laiku zvana, bet man bija vienalga.
Atvērās mana un Keilaba dzīvokļa durvis. Es nepacēlu galvu. Man bija vienalga, kas tur ir. Kaut vai zagļi.
-Millere...- Viņš nāca tuvāk. Labāk, ja tie būtu bijuši zagļi.
-Lūkass, ej prom...- Es nespēju strīdēties. Es pat uz puisi nepaskatījos.
-Kas notika?- Viņa balsī sadzirdēju uztraukumu.
-It kā kādam tas baigi interesē? Nevienam neinteresē mana nolādētā dzīvē!-
-Millere, tev ir jāzin, ka...- Dzīvoklī atkal jau kāds ienāca. Vairāki cilvēki. Lūkass atkāpās no manis. Pēc laika es biju Hlojas, Mias un Leas apskāvienā.
-Kas notika?-
-Keilabs man pazvanīja. Pateica, lai aizejam pie Katnisas. Tad pasaucu jūs.-
-Keilabs...viņš aizbrauca. Mūsu attiecības ir uz pauzi.- Mana valoda raustījās.Tajā pašā laikā šņukstēju.
-Sīkā, viņš atgriezīsies!- Paraustīju plecus.
-Es šaubos, viņš nav tāds. Keilabs ir pavisam savādāks, bieži neizprotu viņu, bet tā pat viņš man šobrīd ir svarīgākais cilvēks. Man neviena cita nav.-
-Tu vienkārši mīli viņu.-
-Nezinu...- Mia uz mani dīvaini paskatījās. Es pati nesapratu, ko pateicu. Es tak mīlu Keilabu ar visu savu sirdi.
-Kā tu nezini?- Viņa iesmējās.
-Nu jā, jā. Es mīlu Keilabu.- Apjuku. Hloja nopūtās un apsēdās man blakus. Meitene mani apskāva. Man tik tiešām bija vajadzīgs draugu atbalsts.
Oops! Ang larawang ito ay hindi sumusunod sa aming mga alituntunin sa nilalaman. Upang magpatuloy sa pag-publish, subukan itong alisin o mag-upload ng bago.
