¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
Mēs ar Lūkasu sēdējām skatījāmies televizoru. Kāds pieklauvēja pie durvīm. Piegāju pie durvīm. Paskatījos mazajā actiņā.
-Tas ir Gabriels, lūdzu, nenosit viņu.- Redzēju, kā Lūkass saspringts.
-Labi.- Puisis nopūtās.
-Sveiks. Ienāc iekšā.- Lūkass nicinoši paskatījās uz mani. Raidīju viņam lū dzošus skatienus.
-Sveika.- puisis ienāca iekšā un ieraudzīja Lūkasu. -Sveiks.-
-Varbūt jūs vēlaties pagaršot manis raudzētos vīnus? Zinu izklausās stulbi, bet vienkārši kompānijas pēc.-
-Nē!- Lūkass uzreiz iesaucās.
--Kāpēc tev pret mani ir tādas pretenzijas?- Gabriels bija nedaudz uzvilkts.
-Man nav pret tevi pretenzijas, bet Millere ir stāvoklī un viņa nedrīkst dzert alkaholu, ja viņa nevar, tad es arī nedzeru.- Tas bija mīļi, bet es noteikti zināju, ka viņan ir pretenzijas pret Gabrielu. Lūkass ir ļoti greizsirdīgs.
-Tu esi stāvoklī?- Puisis paskatījās uz mani.
-Jā, esmu pirmajā mēnesī.- Es smaidīju.
-Jauki.- Viņš nolaida skatienu. -Apsveicu.-
-Paldies!-
-Ar ko jūs nodarbojaties?-
-Lūkass dzied, bet es...es nedaru vienu lietu konkrēti.- Paraustīju plecus.
-Jā, es dziedu. Katnisa drīz būs dziemsu albums ar mani un viņai būs, ko darīt.- Dziesmu albums? Ko?
-Es kaut ko nezinu?-
-Es ar Karlu runāju un mēs nolēmām, ka mums obligāti ir jādzied kopā. Es vēlos dziedāt ar tevi.- Pasmaidīju. Es viņu mīlu.
-Un ar ko nodarbojies tu?-
-Esmu dejotājs.-
-Vari tad aizdejot prom.- Lūkasa balss bija klusa. Es ceru, ka Gabriels nedzirdēja. Paskatījos uz viņu. Viņš pasmīnēja. Nobolīju acis.
-Labi, es došos!- Viņš pasmaidīja. Atsveicinājos. Viņs izgāja ārā no mājas.
-Neatgriezies!-
- Lūkass!- Kas viņam šodien ir iekodis?
-Mīlu tevi!- Es apsēdos viņam blakus. -Man ir attaisnojums.-
-Es ienīstu tevi!- Iesmējos. Viņš vienmēr izvēlas pareizos vārdus. Puisis uztaisīja apvainojušos seju.
-Nopietni?- Viņš sakrustoja rokas. -Tu uzvedies kā bērns.- Viņš nopūtās.
-Ja?-
-Lūkass, tu zini, ka mīlu tevi!- Apgūlos viņam virsū. Viņš ar rokām momentāli mani apķēra. Pasniedzos pēc skūpsta, ko arī dabūju. Puisis pasmaidīja.
-Mums rīt atkal ir balle.-
-Kam par godu?-
-Kā sapratu, manas tūres beigšanas balle.- Viņš paraustīja plecus.
-Tu pats nezini.- Iesmējos
-Rīt tev būs pasakaina kleita.- Viņš aizlika manu matu šķipsnu aiz auss.
-Tu jau redzēji?-
-Pats izvēlējos.- Viņš iesmējās. -Gribu, lai ierodies tajā kleitā uz balli.-
-Ja jau tu izvēlējies, tad man noteikti, ka patiks.- Pasmaidīju un noskūpstīju puisi.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
