Aizveries un skrien!

1. Nodaļa

  Izslēdzu modinātāja riebīgo skaņu un uzliku galvu atpakaļ uz mīkstā spilvena. Man sev bija jāatgādina-  Ja es tagad aiziešu gulēt , es pamodīšos pēc 3 stundām un visu nokavēšu . Mans telefons sprāgst no izziņām, kuras nevēlos lasīt . Noteikt Elias prasa ko vilkt , vai arī viņi atkal nevar beigt priecāties par ceļojumu .

 Pārvarot sevi , es izkrītu no gultas uz aukstās koka grīdas, cerot, ka aukstums mani pamodinās.

''Es ienīstu rītus'' norūcos un ietinusies pledā eju uz virtuvi taisīt kafiju. 

"Labrīt!"  tētis sveicina mani . Viņš zina, ka man nepatīk sarunas no rīta, tāpēc neko vairāk nejautāja. Uzliku tējkannu vārīties un devos uz vannas istabu tīrīt zobus .

"Tātad- drēbes , ūdens , plāksteri , lukturis , segas ..." turpinu skaļi saukt cenšoties atcerēties , ko es jau esmu aizmirsusi . Kad izmazgāju zobus, es uztaisu kafiju un dodos uz istabu .

 
Apsēdos gultā un sāku lasīt saraksti, kas norisinājās , kamēr es gulēju.

Elias - Ko jūs vilksiet ?
Daniela - Normālas drēbes .
Elias - Man vajag specifiskāk!!
Amēlija - Nu es vilkšu zābakus un biezu jaku .
Daniela - Kāpēc biezu? Ir vasaras sākums .
Amēlija - Jā, bet vismaz man odi nekodīs .
Elias - Am... labi jūs man nepalīdzat.
Kur ir Kvinc un Sella?
Daniela - Noteikt abas guļ. Kā vienmēr .
Amēlija - Piekrītu .
Elias - Cikos jūs būsiet man pakaļ?
Amēlija - No sākuma paņemsim Kvincu un Sellu . Tad tevi . Domāju  , varbūt pēc 20 minūtēm .

  "Pēc divdesmit minūtēm! " es iekliedzos un aplēju mazliet sevi ar kafiju. "Deg , Deg..." es slauku aplieto kreklu ar salveti un skrienu pie skapja apğērbties . Kamēr ğērbjos vēl joprojām domāju ko es varu aizmirst . Mugursoma sakrauta stāv uz mana krēsla un telefons uzlādēts tai blakus.  "Lādētājs !" atcerējos un sāku to meklēt . Man ir mazāk par 5 minūtēm, lai sataisītu matus. Viņi būs kuru katru brīdi man pakaļ . 

 Tikko kā esmu pabeigusi taisīt matus, mans telefons sāka vibrēt .
Sella - "Jā , es jau skrienu ! " es saku un turpinu vākt mantas , ko iepiekš neieliku somā .
Daniela - "Labi . Mēs esam tavā pagalmā . "

  Mana mamma ienāca istabā un iedeva man maisiņu ar ēdienu ceļam.
"Mām, es tak teicu, ka mēs iebrauksim veikalā, " saku un velku jaku .
"Zinu , bet man gribējās iedot , kaut ko līdz. Turklāt es nezinu ko darīšu bez tevis visu vasaru . " viņa tēlo bēdīgu .
"Savas darīšanas  tu darīsi " es dīvaini atbildu un samīļoju mammu .
"Mani jau gaida! Mīlu, " es vēl paspēju piebilst pirms izskrienu no istabas un dodos lejā.

 Lejā mani gaida tētis ar keponu rokās .
"Nē, tēt , es negribu, " cenšos viņam pateikt .
"Lūdzu velc . Dabūsi vēl saules dūrienu . " uzlieku keponu uz galvas un mazliet pasmaidu.

" Tu izskaties pēc manis , " viņš atgādina to jau vairākas reizes . 

"Labi , atā! "  es saku un skrienu ārā uz mašīnu . Amēlija nepacietīgi pie stūres gaida, kamēr Daniela pagriezusi skaļi radio danco mašīnā . Atvēru bagāžnieku un iemetu savas somas, protams , pirms tam izvilku maku un telefonu . Kad iekāpu mašīnā skaidri varēja redzēt ,ka Amēlija ir mazliet satraukta par visu šo ceļojumu . " Viss būs labi ." es maigi piesitu viņai pie pleca. 

 Kamēr Amēlija brauca uz Kvincas māju , mēs abas ar Danielu dziedājām pazīstamās dziesmas, kuras skanēja pa radio .
Es vienīgā  nekavēju , jo mēs pie Kvincas mājas stāvam jau vairākas minūtes. "Man ir karsts " Daniela nopūtās. " Vai mēs varēsim nopirkt daudz saldējumu?" es jautāju zinot , ka viņa atbildēs pozitīvi.
" Jā, daram tā.  Tikai tas būs jau izkusis, kad būsim klāt. " Daniela atbild. " Nu ,tad pa ceļam varēsim ēst." es iesaku. Atskan tikai pozitīvas atbildes.
 
Beidzot Kvinca iznāk no mājas ar divām lielām mugursomām. "Kāpēc divas? " Daniela jautā Amēlijai, kas viņu pazīst labāk nekā mēs. " Viņa centīsies atkal visu mežu pieradināt . " Amēlija atbild un izkāpj no mašīnas, lai palīdzētu ielikt somas. Man ar Danielu vairs nevajag zināt vairāk , viss jau saprotams. Kad visas bijām atpakaļ uz ceļa , es pazvanīju Eliasam un paziņoju, ka drīz būsim klāt . 

Viņš jau kā vienmēr , laicīgi gaidīja mūs pie ceļa . Savācām Eli un braucām uz lielāko , lētāko veikalu, kas ir pa ceļam . Nebiju lielā sajūsmā, ka man jāsēž pa vidu, bet es arī nevarētu to novēlēt kādam citam. Eli neiebildīs ja gulēšu viņam uz pleca, tāda ir samaksa par sēdēšanu pie loga.