-Klausies Jisung mums ar tevi jāparunā-viņš piegāja tuvāk kad pēkšņi...
Tuk Tuk
-Gaidi mani te-viņš aizgāja pie durvīm ,nu a es apsēdos tādā pozā lai redzētu ārdurvis.
kad viņš atvēra durvis es ieraudzīju jaunu meiteni kautkur mana vecuma.
-Ko jūs gribējāt?-
-Labrīt skolotāj,es esu direktora meita ,un es paprasīju tētim lai jūs pavadāt mani līdz skolai un atpakaļ-viņa smaidija un bij nedaudz nosarkusi.
-Atvaino bet ,pasaki savam tētim lai kāds cits tevi pavada jo es jau pavadu vienu cilvēku,un nevaru ateikt tam cilvēkam.-viņš bij ļoti nopietns.
-Labi,bet jūs nevarat pavadīt mani kopā ar to cilvēku?-viņa izstijās nedaudz dusmīga.
-Pagaidi tulīt,Hanie ~ panāc lūdzu.-tajā momentā biju ļoti satraukts bet piecēlos un piegāju pie viņiem.
-Jā Mino ?-es sapratu viņas plānu tapēc samīļoju Minho.
Fleashback
divus gadus atpakaļ:
- Sura ,kapēc tu to izdarīji?-ar asarām acīs prasīja Hans.
-Lai mans brālīts nestaigātu ar kautkādiem nabagiem un neapkaunotu mūsu ģimeni!Un vēl es viņam pat gandrīz neko nepateicu a viņš uzreiz paņema naudu un aizskrēja.-viņa ar smaidu uz sejas aizgāja.
nedēļu pirms tās sarunas.
-Han mums nopietni jāparunā.-Jeongguks apstājās pretī tādam mazam un mīļam vāverej līdzīgam puikam un nevarēja nepasmaidīt ,bet saprotot kad redzēs viņu pēdējo reiz smaids nozuda no viņa sejas-Es braucu prom .Piedod.-viņš apskāva neko nesaprotošu Hanu un aizskrēja .
Pēc tiem notikumiem Hans sāka ienīdēt savu neīsto māsu.
kad Hanam bij 9 gadi ,viņa mamma aprecējās ar kautkādu bagātu vīrieti.Un tā snāca kad tam vīrietim bij meita (maita. ups ne tas burts) kuras vārds ir Min Sura.
Hans uzreiz sāka ienīdēt viņa māsu , jo viņam bij bail kad viņa atņems viņam visu kas ir dārgs viņam.(Min Sura ir jaunāka par Hanu uz vienu gadu)Un viņš uzminēja .Jo tas intidents kad Hanu sagrieza ar bij viņas vaina.
Viņa centās būt kopā ar visiem kurus mīlēja Hans.
END Fleashback
-Hanie ,tev nav pretendziju ja mēs pavadīsim viņu?-Minho stiprāk mani samīļoja un skatijās man acīs.
Kapēc viņam tik ātri pukst sirds? Bet saprotot kad manu atbildi gaida es izmetu tās domas no galvas.
-Piedod māsiņ ,bet tu ar mums nenāksi.-es pasmaidīju viņai un aizvēru durvis. Pat ja viņa gribēs kautko izdarīt Minho es neļaušu .vienalga tētis vairs netic viņai .
-Kas tas tiko bija?-viņš pasmaidīja tik dīvaini-kapēc tu viņu nosauci par māsiņu?-nesagaidot atbildi uz pirmo jautājumu viņš uzdeva otro.
-Viņa ir mana māsa.-nedaudz vienaldzīgi atbildēju es.
Es pastijos uz pūlksteni bija jau 7:30 .
-Labi taisamies jaau 7:30.-to pasakot es apsēdos uz dīvāna.
-Hanie,varbūt parunājam?-viņš nedaudz satraukti apsēdās man blakus.
-Labi ,par ko gribēji parunāt?-es pastijos uz viņu ar skatienu jautājošu ''nu?''.
-Hanie ,varu tev pajautāt dažus jautājumus ?vienkārši atceries kad es tev aizsūtiju to īziņu netiešām ? Man patīk viens cilvēks bet es nevaru atzīties.ko man darīt?-viņš satraukti paskatījās uz mani .