Neparastais pavasaris

Marts

11.03.2020

Mamma šodien man nopirka jauku kladīti, lai es varētu rakstīt tajā notikumus par savu neparasto pavasari.

Godīgi sakot, tā nav slikta ideja, jo vēlāk,kad būšu bagāta un slavena, man nebūs laika,lai visu dienu atbildētu uz žurnālistu jautājumiem par manu pieredzi šajā morāli degradējošajā laikā.

Īsti nezinu, kā iesākt rakstīt... "Sveika, mīļā dienasgrāmata" izklausās banāli, bet, ja vienkārši sākšu rakstīt kaut ko bez sasveicināšanās, būs tāda sajūta, ka rakstu bezsakarīgi.

Tu noteikti domā, kāpēc rakstu neparastais pavasaris? Ko lai saka- dzīvojam tagad tādos trakos laikos, visu pasauli apņemusi sērga , un šodien ziņās paziņoja, ka tā ir sasniegusi globālās pandēmijas apmērus. Latvijas iedzīvotāji nav spējuši izvairīties no vīrusa, par to liecina nepielūdzami briesmīgā statistika, lai gan, Latvijā vēl nav tik traki kā salīdzinājumā ar lielvalstīm - Ķīna, Itālija, Irāna,Spānija, Vācija u.c.

Vispār... Šodien skolā runājām un smējāmies par situācijas gaitu, kā zināms, jauniešus neskar šī slimība. Un esmu pārliecināta, ka manu ģimeni šis stulbais vīruss "neķers", jo mēs esam Zariņi un Zariņi nekad neslimo.

12.03.2020

Šodien sēdēju skolā un izlēmu to, kā es iesākšu rakstīt šajā kladē!Izlēmu uzrunāt tevi šādi – "Čau, kladīt!" Izklausās vienkārši un ikdienišķi.

Skolā viss bija mierīgi un garlaicīgi kā vienmēr. Drīz tuvojasmanas draudzenes dzimšanas diena, un esmu izlēmusi viņai uzrīkot labāko ballītimūžā.

Tikko runāju ar mammu, un viņa sāka, kaut ko gvelzt par ārkārtassituāciju valstī, man tas nelikās nopietni, līdz viņa ar tēti paziņoja, ka navjāiet uz skolu. "Kā to saprat, skola nenotiek?" es vaicāju...Izrādās, ka skolas tiek slēgtas uz veselām divām nedēļām. Manuprāt, tas ir muļķīgi,it īpaši tad, kad mēs neesam tie, kuri atrodas riska grupā. Vismaz tagad varēšuizgulēties, mācīties, kad un kur vēlos. Šis būs lieliski!!!

14.03.2020

Brīvdienas, brīvlaiks ...

Man ir dota lieliska iespēja dabūt labas atzīmes no mājām. Es varu špikot, jautāt palīdzību vecākiem, gulēt līdz 13:00 un satikties ar draugiem Skype. Šis vīruss ir katra pausaudža sapņu piepildījums.

Man ir laiks nodoties sev, sev, SEV!!! 

17.03.2020

Čau, kladīt! 

Es zinu, ka ir pagājušas tikai TRĪS dienas, bet man sāk pietrūkt civilizācijas. Mani vecāki ne par ko nelaiž mani ārā. 

Kāpēc mani draugi var iet ārā, bet es nevaru? Tāda sajūta, ka tie stulbie senči, nesaprot, ka man, nabadzītei, arī ir jāsocializējās. Es nespēšu, tak nosēdēt šeit starp četrām sienām veselas divas nedēļas. Es visu laiku viņiem atgādinu, ka es neesmu riska grupā un vispār mana apnicis lūgties...imunitāte ir stiprākā ģimenē.

UN VISPĀR MAN IR VIENALGA, KO VIŅI SAKA, JO VISS, KO VIŅI SAKA IR PĒDĒJAIS SŪDSSSSSS!!!!

18.03.2020

Mani joprojām nelaiž ĀRĀĀĀĀĀĀĀ!!!!

20.03.2020

Vēlējos satikties ar savu labāko draudzeni, bet tā kā tas ir aizliegts, mēs sazvanījāmies caur skype. Viņai drīz, gandrīz tūlīt, ir dzimšanas diena, un es neļaušu marasma pārņemtajām vecajām piepēm to izbojāt.