P.S. Liela neloģikas iespējamības brīdinājums!
Visus šos gadus man ir licies, ka cilvēki mājaugus izvēlas pēc sava rakstura. Tie ir saveida dvēsles atspoguļojumi, tikai katram cilvēkam tie ir savādāki, jo augi ir dažādi.
Manu dziļi-tumšo dvēseli vairāk atspoguļo kaktusi. Tie ir tādi savādnieki visādā ziņā. Ieejot veikalā es blandoties apkārt vienmēr paglūnēšu uz kaktusiem, bet nekad to neteikšu skaļi. Kaut gan mājās ir pietiekami daudz jau šo mazo draudzeļu.
Bet ko lai dara, ka sirds iesilst redzot tos maziņos? Tikai atliek samierināties, sagaidīt pareizo mirkli un nopirkt.
Tad vēl ir tādi kaktusi, ko es uzkatu par "likteņ bērniem". Tie ir tādi kaktusi, ko parasti neviens neprēk, jo izskatās nošļukuši un uz drīzu nāvi sagaidāmi, bet es parasti tieši šādus ņemu. Tie man atgādina pamestos dzīvniekus patversmēs, ubagojošos cilvēkus uz ielām un bērnus, kam draudz bads, Pasaules Pamestos Likteņbērnus. Tieši tādus es paņemu zem savas paspārnes, dodu jaunas mājas un labu ēdienu, jo nevienmēr vajag spriest grāmatu pēc tās vākiem.
Tāpēc nepaej garām arī savam likteņbērnam, manējais ir kaktusveidīgie!
ВЫ ЧИТАЕТЕ
Dzīves Mazās Mācības
Короткий рассказŠeit es apkopoju savas dzīves mācības, kuras esmu dabūjusi līdz šim, tās ir visādas gan labas, gan sliktas...,bet dzīve turpinās!
