Dzīves Mazās Mācības

Dzīvnieki

Dzīvnieki.
Dzīvnieki ir cilvēka labākais draugs, bet cilvēks, kas ir cilvēks dzīvniekam?
Draugs, saimnieks, tikai dzīva radība, kas viņam dod ēst apmaiņā pret dažām komandām, vārdiem, kam jāklausa?
Man pašai jau kopš bērnības ir bijuši dzīvnieki apkārt. Es pa viņiem esmu iemācījusies rūpēties, vismaz man tā likās, jo manas domas pa dzīvnieku rūpēšānos mainīja "pagrieziens".
Tā ir mana lielākā dzīves saskarsme ar realitāte. Kopš tā laika es uz dzīvniekiem skatos ar pavisam citu domu, citu skatienu.
Es domāju, ka dzīvnieks ir vienkārši ģimenes loceklis, bet viņš daudz vairāk par to!
Viņš ir tavs klusais terapēts, kas neminot ne vārda, ne skaņas tev palīdz, viņi ir tavi draugi visu viņu dzīves laikā, viņi ir tie, kas tev palīdz, kad neviens to negrib darīt, viņi tevī klausās, kad neviens to negrib dzirdēt!
Tad, kāpēc cilvēks pret šiem unikālajām radībām izturas tik ļauni, kāpēc pazudīnāt no Zemes sugas, kas vienreizējas, un, kad ir pa vēlu, sāk kaut ko labot?
Kapēc palaist savu draugu, kompaņjonu, terapētu brīvsolī?
Es nesen lasīju vienu rakstu, kur cilvēki palaida savu suni "nakts apgaitās", tas viss beidzās ar to, ka mašīna viņu notrieca, vainīgais aizbēga, un suni iemidzināja, jo viņam bija lauzts mugurkauls.
Vai šo cilvēks varēja labot, ja būtu gājis līdzā?!
Es pati nezinu visas atbildes, bet es ceru, ka vismaz šis liks kaut nedaudz aizdomāties un novērtēt savus četrkājainos dragus vairāk!
Cienīsim tos, kuri pirms mums ir jau bijuši šeit, uz Zemes, jau sen, neiznīcināsim viņus tikai "bet no viņa labi sanāk gaļa" vai "tas būtu labs kažogs", vai arī "tie ir mednieki, viņi tikai nomedī sev nepieciešamo". Dzīvnieki ir šeit bijuši pirms mums un arī būs pēc mums, lai tas arī tā paliek!