Skolmeistars uzsāka stāstīt par kaut kādu augu īpašībām, bet es to nedzirdēju.
Galvā skaitīju lūgšanas visiem senākajiem dieviem, par kuriem jebkad biju lasījusi, lai tikai neviens nebūtu redzējis manu grāmatu, lai tā blondā vīzdegune man blakus, lai viņa tur muti...
Kaut kas blakus sakustējās, mūsu vīzdegune pacēla roku.
Trīs nepilnas sekundes vēlāk es atrados klases priekšā, kur mani rāja par skolas un pilsētas tradīciju necienīšanu, par nekārtību celšanu, utt. un tā joprojām.
Vēl skolas diena nebija pusē, kad jau biju spiesta iet mājās. Par laimi, vismaz grāmatu varēju paturēt. Viņi netic pūķiem un, ja tic, nevēlas to atzīt.
Mani skolasbiedri nav nejauki, parasti mani ignorē, bet, ja tu tici pūķiem,uz tevi blenž, tā kalsnā žurka pat ņirgas neslēpj.
YOU ARE READING
Pūķu sala
FantasyVienkāršs stāsts par divām ārkārtīgi dažādām meitenēm, kas īsti neieredz viena otru taču beigās rod kopīgas intreses un piedzīvojums šo draudzību tikai nostiprina.
