- Tēēēēēt, kur ir mana zaļā kleita? - Kliedzu cauri visai mājai, zinot, ka vecāki tik un tā neatbildēs līdz neatradīšos ar viņiem vienā telpā. Izrādījās laimei šodien ir labs garstāvoklis, jo mani sadzirdēja mūsu palīdze Ana. Nepagāja ne minūte, kad viņa jau stāvēja manās durvīs ar kleitu rokās.
- Dzirdēju, Jūs meklējāt savu kleitu, jaunkundz. - Ana to nolika uz gultas un saņēmusi manu pateicību, pameta istabu.
„Labi, ka mums ir Ana. Bez viņas šajā mājā nekas nenotiktu.“ Nodomāju ģērbjoties.
Pēc tā viss notika tā pat, kā katrā bagātā ģimenē. Es nogāju lejstāvā, sasveicinājos ar vecākiem, tad mēs kopā paēdām gardākās brokastis pasaulē un visbeidzot biju brīva darīt visu ko vien vēlos. Protams, pirmais ko es izdarīju- aizgāju uz mājas milzīgo bibliotēku, izvēlējos jaunu, vēl nelasītu grāmatu un izgājusi ārā devos uz mežu.
Tas bija kā rituāls. Katru dienu es gāju uz mežu un katru reizi atradu jaunu vietu kur lasīt grāmatas.
Šodien laikapstākļi bija brīnišķīgi. Spīdēja saule, zilajās debesīs slīdēja balti makoņi un kokos čivināja putni. Nolēmu iet mežā dziļāk, jo pārsvarā negāju pārāk tālu, taču šodien mana ziņkārīgā daba vēlējās pētīt pasauli.
YOU ARE READING
Pūķu sala
FantasyVienkāršs stāsts par divām ārkārtīgi dažādām meitenēm, kas īsti neieredz viena otru taču beigās rod kopīgas intreses un piedzīvojums šo draudzību tikai nostiprina.
