Sveiki, mani sauc Liene un es esmu no Latvijas. Man ir 2 brāļi un 2 pusbrāļi, kuri nav normāli. Manus īstos brāļus sauc Gustavs un Roberts, bet tā tos stepbrāļus sauc Agustin, es viņu saucu par Augustu un Mateo, viņi ir no Spānijas. Es esmu vienīgā meitene manā ģimenītē un jaunākā!!!
Kad man bija 3 gadi, Gustavam 4 gadi un Robertam 5 gadi, mūsu mamma izšķīrās ar mūsu tēti un aizbrauca nezinu kur. Un pēc 1 gada mūsu tētis aprecējās ar Spāņu sievieti, kura ir mana pamāte (stepmum), es viņu saucu par Gviniņu un jā... tad parādījās vēl 2 tizleņi, kuri manus brāļus padarīja par kucēniem un jā.... LABI JOKS PAR KUCĒNIEM!!
Pagāja 10 gadi >> man 13, Gustavam 14, Robertam 15, Augustam 14 un Mateo 14 gadi (viņi dvīņi)
-Omgg, šī vieta ir tik liela! : Agustin saka.
Es vienkārši sāku iet ārā pa durvīm, viņiem garām un paslīdēju tieši abiem dvīņiem blakus. Dvīņi sāka smieties.
-OMG...., kaS Te tiK sMieKlīGs iR! : Es pabļauju pieceļos, iesperu viņiem abiem un aizeju.
Reāli viņi jukuši! Pa nakti viņi abi iet uz ledusskapi zagt ēdienu. VIŅI ĒDIENU NEVAR NOPIRKT PAŠI!? Nākošajā dienā tur tētis un Gviniņa gribēja braukt uz ceļojumu BEZ MUMS.. nu bez manīm?! Tētis paņēma Gustavu un Robertu līdzi un mani atstāja ar 2 dvīņiem UN GVINIŅA MANI UN DVĪŅUS AIZSŪTIJA PIE VIŅAS DRAUDZENES UZ SPĀNIJU!!... Vēl labāk.... ES SPĀNISKI NEKO NEMĀKU PATEIKT!
Atlidojām uz Spāniju un tur gaidīja Tane. Tane ir tā Gviniņas draudzene. Kad atnācām uz viņas māju, tur bija vēlviens zēns Antonio. VĒL LABĀK... aiz viņa stāvēja smuka meitene, bet nu kā lai zina, kas viņa!
-Hola, madamna! : Saka Antonio.
-Umm, ola! : Es
-Kas par olu, ķirzaga: Saka Augusts
-Aizveries, tukšpauri, ej okščerē pa ledusskapi!
-Zivene tad, janukas, Antonio, viņa ir jukusi! : Augusts paņem ūdeni, uzlej uz manas galvas un aizskrien prom.
-Tev viss labi? Es atvainojos to ko mans draugs tev izdarīja! : Antonio
-DRAUGS? TU VIŅU ZINI? : Es pagrūžu viņu un aizeju.
Naktī >> es atveru acis un man sejai priekšā stāv Antonio.
- AAAAAAAAAAAAAAAAAAA, JUCIS ESI! NOST NO MANĪM! : Es viņu tik stipri pagrūdu un viņš nokrita uz zemes un kliedz. Es sāku viņu spārdīt. Pa logu ieleca kaut kāds čalis, kuru es nezināju un viņš vienkārši uzleca man virsū, kamēr Antonio aizbēga.
-Isabella, nāc atpakaļ! Lūdzu, es tevi mīlu! : saka noslēpumainais čalis.
-FUJ, kas tu esi! Ej nost no manīm. : Saku es, cīnoties, bet viņš mani ļoti stipri tur uz grīdas.
-Isabella, kā tu vari mani neatcerēties, es taču esmu tavs nr 1 Diego!
-KAS PAR DIEGU! LAID VAĻĀ! : Es viņam kaut kā iesperu, pieceļos un ieslēdzu mazo gaismu turot to rokās. Bet ja godīgi viņš ir smuks, bet NĒ, NĒ, NEVARU!
-Paga, ko...? Kas tu esi? : Diego uzlecis augšā, nobrīnās.
-ES? ES? KURU TU TIKO GANDRĪZ NOSPIEDI.... : Es paņemu lampu un izmetu viņu pa logu, labi nu es pateicu, lai viņš iet prom vai arī es pasauktu manu pajokam stipros brāļus.
No rīta >> Man sāka skanēt modinātājs sešos, kas par murgu. Es pieceļos un mani Tane aizsūta strādāt uz kafeinīcu. Bet like reāli, kāpēc es, Tane tāda sušķene.
Es atnāku negribot un sāku gaidīt cilvēkus.
YOU ARE READING
Cilvēks, kurš visu laiku ir man blakus
HumorStāstā ir meitene Liene, kura ar brāļiem pārvācās uz Spāniju un tur viņa satika ļoti jocīgu čali. Stāsts ieteiktu lasīt, tas ir interesants un traks.
