Pēc tā atgadījuma mani ieslēdza vispār istabā ar kamerām un vienu sargu, kur vaktē katru manu sekundi.
-VARAT LŪDZU BEIGT SKATĪTIES KĀ ES PĀRĢĒRBJOS, TAS IR PRIVĀTI! : Bļauju es apgriezusies uz sienu.
-Es tikai daru manu darbu! : Atbild sargs un turpina skatīties. Es sāku kliegt, ārdīties utt. Mani brāļi pat negribēja ar manīm runāt, jo es izbojāju viņiem ceļojumu, bet tieši dvīņi mani kaitināja un Antonio vispār man vairāk nelīda tuvumā.
Pēc 1 gada >> Tētis izdomāja mani aizsūtīt pie īstās mammas, kura arī dzīvoja Spānijā. Kāds murgs! ES negribu Spānijā.
Kad atbraucu pie mammas, viņa gan dzīvoja mazajā mājiņā un tur bija ļoti, ļoti smuka meitene, kuru sauca Maite. Mani mamma pieteica privātskolā, kur gāja Maite, bet es nesaprotu kāpēc mēs ejam privātskolā, ja manai mammai ir maz naudas... bet nu labi.
Kad pirmo reizi atnācu uz skolu, mani Maite pavadīja līdz manai klasei un aizgaja uz viņas klasi. Viņa gāja a un es gāju d klasē. nuuu... jaaa... citā galā klases atradās un skola bija liela.
Kad ienācu iekšā klasē, es uzreiz noskatījos uz vienu cilvēku.... UN. UZMINIET KURŠ TAS IR... :) DIEGS! un viņš izskatījās ļoti savādāk (viņš palika garāks, smukāks un muskuļotāks), bet kaut kādā veidā es viņu atpazinu.... Kad viņš paskatījās uz manīm, viņš palika tik dusmīgs, pat izskatījās, ka viņš tulīt uzsprāgšot, bet nu tad ienāca skolotāja un viņš beidza skatīties. Man bija jāiepazina mani utt. Pēctam viņa puišiem deva uzreiz lapiņas ar kuru cilvēku mēs strādāsim grupā un bija jaizvelk ārā meiteni sev komandā. Kad es apskatījos uz Diega seju, kad viņš izvilka lapiņu un paskatījās nokaitināts uz manīm, japp ..... es sapratu jau, kuru meiteni viņš izvilka. Viņš vienkārši kaut ko uzķeksēja uz lapiņas un viņš ejo man garām iedeva lapiņu un gaidīja mani ārā no klases. Uz lapiņas bija rakstīts >
TAVA PARTNERE LIENE 122 -nāc līdzi-
Es sāku viņam iet līdzi un to visu brīdi viņš vienkārši klusēja. Kad mēs jau pagājām garām mūsu kabineta numuriņam 122 un mēs gājām kaut kur citur. ES KĀ JAU VIENMĒR SĀKU UZTRAUKTIES, JO MAN IR TRAUMA NO VIŅA. Gaitenis bija tukšs un viņš mani ieveda citā gaitenī, kurš bija ļoti tumšs un es kā jau...
-AAAAHHHHHHHHHHH, MAN KĀDS PIESKĀRĀS! : Es iebļaujos, Diego apskatās jocīgi uz manīm neko neredzot un es kā traka Diego sāku skriet virsū. Es sāku lekt viņam virsū un viņš mani noķēra un apnikošā sejā vienkārši turpināja iet. Es tur tikmēr spārdījos, raudāju un es neko nevarēju redzēt, tad es viņam iesperu pa seju.
-OUCH! : Viņš pabļauj.
-Ups! : Es mazā balstiņā pateicu.
-KĀPĒC TEV VIENMĒR IR JĀSPĀRDĀS.... : Viņš nometa mani zemē, jo kāds ieslēdza gaitenī gaismu. Es paskatos uz viņu un saku
-Tātad..., tu gribi, lai es kliedzu un mirstu..., TE tumsā... : Es nomēdos uz viņa, pagriežos un sāku iet prom un viņš arī gāja aiz manīm. Es viņu reāli tā ienīstu, kaut kāds jucis palicis.
-KĀPĒC TU MAN ATKAL SEKO!? : Es ar saviem karatē kustībām sāku lēkāt. Viņš vienkārši aizgāja man garām. Es be like "okey?" Kad mēs bijām gaiteņa galā, viņš mani iegrūda apkopēju mazajā telpā un aizslēdza no ārpuses durvis. ES TO BRĪDI SAPRATU, KA MAN IR BAIL NO TUMSAS...... Es sāku kliegt un raudāt, bet viņš tik pa durvju lodziņu skatās un bēdīgā skatā smaida un rāda man, lai es klusēju. No tām duvīm mani cauri nedzirdēja. Un pectam es pa lodziņu redzēju, ka kādi čaļi atnāca un sāka viņu piekaut. Es nobrīnā skatos un esmu tik apjukusi, bet pēc kāda brīža Diego arī iestumj apkopēju mazajā telpā. Es tik uz viņu skatos, kā viņš asiņo.
-Izskatās, ka tomēr no tevis netieku vaļā! : Diego smalkā balstiņā saka un nokrīt zemē. SOOOO, tas nozīmē, ka viņš tomēr gribēja mani ieslēgt.
ESTÁS LEYENDO
Cilvēks, kurš visu laiku ir man blakus
HumorStāstā ir meitene Liene, kura ar brāļiem pārvācās uz Spāniju un tur viņa satika ļoti jocīgu čali. Stāsts ieteiktu lasīt, tas ir interesants un traks.
