Mēs ar Pūķi sen neesam tikušies. Vienubrīd jau likās ka dzīvojam katrs savu savu dzīvi un bērnības atmiņas un draudzība ir vien gaistoša pagātne...
Bet es kļūdījos.
Vakars... Es sēžu un lasu grāmatu. Domāju. Atceros. Smaidu...
Zvana telefons. Es neko daudz nedomājot paceļu klausuli...
- ''Sveika! Cerams neiztraucēju?''
*Viņa balss. Mans Pūķis nav mani aizmirsis!*
- ''Sveiks! Nē, tikai nedomāju ka pazvanīsi...''
- ''Piedod ka tā. Nevēlies rīt satikties?''
- ''Ko? Rīt? Tu joko! Es labprāt tevi satiktu!''
- ''Prieks to dzirdēt. 12:00 parkā?''
- ''Tad jau skaties ka pats nenokavē!''
- ''Tu jau mums te esi tā, uz kuru vienmēr jāgaida. Tad līdz rītam?''
- ''Līdz rītam. Atā.''
Reizē nolikām klausuli. Cik gan es biju priecīga ka viņš nav aizmirsis, ka vēlas mani satikt! Protams biju arī nokautrējusies nedaudz, jo veselu gadu no viņa nebija nekādu ziņu, nekā... Bet galvenais jau ka tagad viņš ir atpakaļ.
Es aizgāju gulēt un tonakt sapņoju par savu Pūķi... Par laiku, kad atkal bijām mazi un rotaļājāmies parkā...
Man vēl joprojām nebija ne mazākās nojausmas par to, kas notiks...
BINABASA MO ANG
Pūķa sirds ❤
Romance~ Uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts, kas vēsta par patiesu mīlestību, par tumšas pagātnes mesto ēnu, par kļūdām un asarām... Bet visam pa vidu - mīlestība. Mīlestība un tās spēks, ja vien tai notic... ~
