Mana nepareizi pareizā pasaule. [Blogs?]

Vēstule #2

Sveiks, Laiks!

Mani sauc Beāte, un es Tev rakstu otrajam, jo jau pieminēju iepriekš.
Tev ir divas puses - labākais draugs un visnīstākais naidnieks.
Kāpēc nīstākais naidnieks? Tu skrien tik ļoti ātri, pārāk ātri, ka nevar Tev soļot līdzi. Tu skrien ar pārāk lieliem soļiem. Es atceros kā tikko vel sāku iet pirmajā klasītē, bet tagad jau pabeidzu devīto. Tik brīdi atpakaļ es biju bezrūpīgs bērns, bet nu jau man ir jāpieņem savi lēmumi un jākļūst atbildīgai. Tik nesen es skatījos uz savu mīļo mazo māsiņu, kura tikko piedzima, bet tagad viņa jau pabeidz pirmo klasi. Tas ir tik ļoti neticami! Man pat ir drusku bail no tevi. Tu mēdz but tik nežēlīgs. Kurš zin, ko Tu nesīsi nākotnē?
Kāpēc labākais daugs? Tu atvieglo dzīvi. Lai arī kas notiktu, Tu visu virzi uz priekšu, neļaujot kut kam pārāk ieilgi, palikt uz vietas, un palīdzi pārdzīvot grūtus laikus. Tu maini visu gan mani pašu, gan manu apkārtni.
Tu ārstē. Es tomēr tā uzskatu.
Ir uzskats, ka tu esi tikai ilūzija. Ka cilvēks ir Tevi izdomājis. Varbūt. Bet manā iztēlē Tu esi vecs večuks ar tūkstošiem pulksteņu Tavā miteklī. Varbut Tu esi atbildīgs par mūsu dzīvēm, un tava māsa Nāve mūs tikai pārved pār ezeram? Kurš zina...?
Mans draugs, Laiks, ļauj man izbaudīt trakos jaunības gadus, palīdzi man pārdzīvot nelaimes un ļauj man izbaudīt skaistus brīžus. Es tevi ļoti lūdzu, esi kopā ar maniem mīļajiem, neskrien tik ātri. Kā arī palūgšu būt man klāt eksāmenos! Esi mans draugs vismaz uz šiem diviem mēnešiem!

Ar cieņu,
tava pakļāvīgā draudzene
Beāte