Mana nepareizi pareizā pasaule. [Blogs?]

Vēstule #1

*Maza piezīme*
Nesen es apskatījos vienu filmu "Collateral Beauty". Man šī filma ļoti iepatikās. (Tie, kas neskatījās šo filmu, ļoti silti iesaku noskatīties pirms manu vēstuļu lasīšanas, lai varētu saprast, kas vispār notiek.) Tie, kas noskatījās 👊🏽, ceru sapratīs šo vēstuļu ideju. Tur galvenais varonis uzrakstīja 3 vēstules: Laikam, Nāvei un Mīlestībai.
Tātad lieta ir tāda, man ļoti iepatikās šī ideja un uzrakstīju arī 3 vēstules, un gribu padalīties ar jums. (Ah, jā drusku špikoju no angļu Wattpad rakstniekiem). Un jā, ja kādam arī rodas vēlme uzrakstīt vēstuli, droši to darat un tagojiet, vai kaut kā savādāk ziņojiet par savām vēstulītēm, es labprāt palasītu. Man tiešām interesē kas jums ir sakāms šīm būtnēm/lietām/apzīmējumiem.
P.S Nu jā, un te jūs uzzināsiet vel papildus informāciju par mani.
P.P.S picture by my friend IG: @s.h.e.e.e.p (ajajaj REKLĀMA 😂🙈)

***

Dārgā, Nāve!

Mani sauc Beāte, tas tā, lai Tu zinātu! Šoreiz rakstu bez jokiem, tā pa nopietno.
Pirmo vēstuli rakstu Tev, jo Tu esi noslēpumaināka par pārējiem, Tevi vairāk nosoda, un man Tevis ir žēl. Tevi parasti visi aplamā, par to, ka Tu atņem daudzus nozīmīgus cilvēkus, Tu bojā cilvēku dzīves, tā viņi uzskata.
Es Tevi redzu kā ģindeni melnā mantijā ar izkapti, bet ne jau kā briesmoni, drīzāk kā nabaga būtni, kuras darbs ir aizvadīt cilvēkus uz citu pasauli, iespējams Tev pašai napatīk šis darbs.
Es ļoti gribētu ticēt tam, ka Tu pavadi cilvēkus pāri plašam ezeram uz jaunu dzīvi, kur jebkurš var laboties, jebkuram tiek dota otra iespēja.
Es, laikam, esmu sasodīti optimistiska. Iespējams tāpēc, ka Tu man vel neesi atņēmusi nevienu tuvu cilvēku. Varētu teikt, ka man ir palaimējies.
Varbūt manas domas mainīsies, kad Tu lēnām sāksi man viņus atņemt, bet šobrīd man ir tikai un vienīgi pozitīvas domas par Tevi.
Gribu Tev no visas sirds lūgt vien divas lietas:
Pirmā - lai arī kas notiktu, ja pat es lūgšos Tev paņemt mani prom, nekādā gadījumā nedari to! Pat ja mana dzīve man liksies nepanesama, ļauj savam brālim Laikam man palīdzēt. Ļauj man nodzīvot līdz tam brīdim, kad es varēšu ar mierīgu sirdi Tev pasmaidīt, un kā ar senu draugu braukt pār upei uz jaunu dzīvi. Neskrien man pretī, ļauj man pašai lēnā solī iet tev pretī. Nepieņam mani, ja es izvēlēšos Tevi tā vietā, lai cīnītos līdz galam pašai.
Otrā - neļauj, lai cilvēki tevi uzvar. Protams mūžīga dzīve ir vilinoša, bet dzīve pati par sevi ir aizraujoša ar to, ka ir ierobežota. Tā cilvēki iemācas cienīt Laiku, Tavu dārgo brāli...

No sirds tava atbalstniece,
Beāte.