Cilvēks, kuru ienīstu

1.nodaļa

Ak, nē! Šodien uztāsies manas labākās draudzenes Lizabetes(Lizijas) mīļākā grupa "Demons" (izdomāts nosaukums, laikam :D). Man tā viņi riebjas. It īpaši Viņš. Tā kā manai draudzenei ir dzimene, man obligāti jāiet.

Mums ir aizkulišu caurlaides. Nē nu perfekti. Ne tikai būs jāklausās viņos, bet jāsatiek aizkulisēs.

"Es nevaru sagaidīt!" Lizija bija sajūsmā.

"Jā, jā." Es tikai nomurmināju.

"Vismaz šodien izliecies, ka tu priecājies. Manis dēļ." Viņa uztaisīja tās slavenās kucēna acis.

"Nu kā tādām acīm vispār var atteikt?" Es beidzot padevos un viņa mani apskāva.

Mēs jau bijām nonākušas līdz arēnai. Tā kņada, čalas. Riebjas. Vai es biju vienīgā, kas ienīda to pasaulslaveno grupu? Tā izskatās.

Knapi atradām, kur novietot auto. Es izkāpu ārā un uzreiz jutu, ka mani kāds velk. Sakumā nesapratu, kas mani velk. Jau gribēju sākt spirināties, bet tad mēs pēkšņi apstājāmies.

"Esi gatava?" Es pagriezos. Izrādījās, ka Lizija nevarēja nociesties, tāpēc bija aizvilkusi līdz ieejai. Es par to neviļus pasmīnēju.

Laikam Lizabete to uztvēra kā jā, jo atkal sāka vilkt. Kaut vai es nebiju gatava un, iespējams, nekad nebūšu gatava. Negribēju satikt Viņu.

Kad bijām tikušas aizkulisēs, man savajadzējās uz tualeti. Pateikusi to Lizijai, devos tās meklējumos, kamēr viņa meklēju kādu no grupas dalībniekiem.

Tualetē es nokārtoju savas vajadzības un piekārtoju savu make up.

Atverot tualetes durvis un ieejot atpakaļ gaitenī, sastapos ar Viņa zilajām, naidīgajām acīm...
___________________________________

Hey, tie, kuri netīšām iemaldījušies manā stāstā! Pirmkārt, šis ir mans pirmais stāsts un pirmā nodaļa. Lūdzu, nekritizējiet, bet varat dot padomus.
Un, otrkārt, es Jūs pabrīdināšu, iespējams, nerakstīšu garas nodaļas, jo man nav gribasspēka, to darīt.
Tad jau redzēs kā būs un vai vispār pabeigšu...

Pagaidām viss Jūsu Kalippo.