Kad mūsu pasaules satikās

Ceturtā daļa

-Ak dievs, es kaut ko esmu palaidusi garām?-Iesaucās Džesa ienākot istabiņā un ieraugot Ārčiju savā gultā
-Hah,you wish-atbildēju,
-Es nebiju vakar spējīga viņu izdzīt un viņš tā vienkārši aizmiga. Džes, Tu varēsi lūdzu parunāt ar saviem draugiem, lai viņi bez klauvēšanās nenāk iekšā? Es saprotu, ka pie manīm arī bīja atnākusi draudzene, bet es tomēr to saskaņoju ar tevi.
-Jā, protams, es to nokārtošu.-Teica Džesa modinot Ārčiju un raidot viņu ārā no istabas.
-Tiksimies vēlāk-Piemiedzot aci noteica Ārčījs.

    Nākošo dienas daļu pavadīju runājoties ar Džesu. Uzzināju, to, ka šis ir viņas 2.gads šajā koledžā. Ar zēniem viņa ir pazīstama jau no skolas laikiem. Viņi visi bija tik tuvi, ka izlēma studēt vienā koledžā. Pēc sarunas ar meiteni sapratu to, ka viņa ir ļoti jauka un patīkama sarunas biedre. Izlēmām šodien kopā uzrīkot filmu vakaru.

    Kad uz zemes bija saliktas segas, spilveni un popkorns bija gatavs izlēmām noskatīties "The notebook",lai gan Džesa nebija romantisko filmu fane viņa beigās piekāpās manai velmei, ar domu, ka nākošreiz viņa varēs izvēlēties filmu.

    Filma bija tikko sākusies,kad pie durvīm kāds pieklauvējās. Džesa aizgāja apskatīties, kas izlēma mūs iztraucēt un tur stāvēja Dilans ar Ārčīju.
-Nu meitenes,ko jūs tur abas starp tām segām darat?-Dilans pajautāja un divdomīgi pasmaidīja.
-Mēs skatāmies filmu-Džesa atbildēja
-Tad jau jūs neiebildīsiet, ja mēs pievienosimies?-Arčījs smaidot jautāja. Džesa jautājoši uzlūkoja mani. "Nu labi, tas būs tikai godīgi, jo pie manis arī nāca draudzene un šoreiz viņi bija pieklājīgi pieklauvējot
", tāpēc piekrītoši pamāju ar galvu.

    Dilans jau grasījās sēsties man blakus, taču Ārčijs bija ātrāks un paspēja iespraukties. Tāpēc Dilans apsēdās blakus Džesai un neapmierināti uzlūkoja otru puisi.

   Filmas laikā jutu,kā Ārčijs mani ik pa brīdim uzlūko,bet es izlikos to nejūtam,jo nevēlējos viņam likties neērti. Brīdī, kad es sāku raudāt viņi visi trīs mani uzlūkoja ar jautājošu sejas izteiksmi.
-Nu kas ir, šī filma ir ļoti aizkustinoša?-Noteicu
-Nu viss man pietiek, nekādas raudāšanas.-Noteica Ārčījs uzslēdzot šausmeni "Pananormāl activity"
-Ja gadījumā būs bail,tad piespiedies man tuvāk-puisis paskatījās uz mani un nolaizija lūpas
-You wish..
-Nu kā vēlies, mazā.
-Es būtu priecīga,ja tu nesauktu mani par mazo.
Džesa paskatījās uz mums abiem un pasmaidīja. Tad Dilans uzspieda start pogu un sākās filma.

   Sajutu uz pleca smagumu,tā bija Ārčija galva, kuru viņs bija nolicis iemiegot. Pašai acis likās ļoti smagas un plakstiņi pamazām vērās ciet...

   Tātad,stāsts pamazām top uz priekšu. Centīšos to papildināt katru dienu, bet neko nesolu. Ja jums ir kādi ieteikumi vai varbūt velmes, tad droši rakstiet komentāros vai man privātajā vēstulē.
Kā arī tad, ja jūs gribat, lai es pielieku attēlus ar šī stāsta varoņu izskatu manā iztēlē, tad uzrakstiet to.
   Ja jums patika, tad neaizmirstiet par🌟