Kad mūsu pasaules satikās

Sešpadsmitā daļa.

Izskrēju ārā un apsēdos zālē. Ieelpoju dzestro gaisu un pavēros zaignēs. Tās bija tik spožas. Gribēju nomierināties un vienkārši gulēt lūkojoties debesīs.

Jutu kādu apguļamies sev blakus, bet nekustējos no vietas.
-Hei!
Protams tas bija Ārčījs.
Es klusēju un neko neatbildēju, bet tad viņš  piecēlās pussēdus uz uzlūkoja mani
-Hei, runā ar mani!-viņš man teica.
-Un ko tu gribi dzirdēt?
-Kas tur iekšā notika?
-Nezinu par ko tu runā.-tēloju, ka nesaprotu
-Kāpēc tu izskrēji ārā?
-Nopietni, mammu? Man palika slikti, tāpēc vēlējos paelpot svaigu gaisu. Nākošreiz atļauju prasīšu tev.
-Alis, es zinu, ka tas nav īstais iemesls.-viņš teica.
-Un ko Tu gribi, lai es tev saku? To, ka tu esi kretīns. To, ka tu pret meitenēm izturies kā pret zeķēm?
-Un ko tieši es tādu izdarīju saistībā ar tevi?Labi, piedod, ka noskūpstīju tevi, bet tu nevienā brīdī nepretojies un izskatījās, ka tu pati to gribi.
-Nopietni? Tu pat nesaproti par ko es domāju.
-Nu tad apgaismo mani!
-Tu speciāli, lai man ieriebtu aizgāji pie Sofijas.
-Pagaidi, tu taču zini, ka mēs neēsam nekāds pāris. Vienkārši divas reizes dzēruma laikā pamīcījāmies uz tas arī viss. Tu taču tagad nevari man aizrādīt par to, ka es kontaktējos ar Sofiju.
-Jā, laikam Tev ir taisnība, mēs vienkārši pamīcījāmies un tas vairāk nekad neatkārtosies.-jutu kā man pāri vaigam sāk ritēt asara. Es ātri centos to notīrīt, bet Ārčīja pasteidzās pirmais.
-Bet tagad lūdzu atstāj mani vienu-es pret viņu pagriezos un teicu.
Viņš izskatījās nedaudz sašutis.
-Nu kapēc uzreiz tā?
-Kā? Tu gribi, lai mēs esam "friends with benefits"? Tas nav priekš manis
-Nu labi, tad būsim vienkārši draugi.-Ārčījs pieliecās un iedeva man buču uz vaiga.
-Tiksimies vēlāk, draudzene.-viņš piecēlās uz aizgāja.
Tagad es biju viena, bet es nejutos tik gandarīta, kā vajadzēja. Es biju nedaudz bēdīga, ka mēs tā īsti neizrunājāmies, bet izveidojušos problēmu vienkārši aizmālējām. Pamazām jutos nogurusi un acis krita ciet un tad jau viss bija tumšs.
                              ***
Jutu, ka kāds mani pieceļ no aukstās zemes. No sākuma es ļoti nobījos, bet tad ieraudzīju Ārčīju. Lai gan es biju uz viņu dusmīga, man nebija spēka ar viņu atsākt strīdu, tāpēc es vienkārši apliku savas rokas ap viņa kaklu un iekārtojos ērtāk, jo es biju pārsalusi.
Viņš mani nesa un es dzirdēju viņ straujo elpu un jutu kā viņa krūtis cilājās. Viņsš smaržoja ļoti labi.
Es nezinu kama gūltā es tiku apgultīta, bet es jutos patiesi ērti. Āračījs apgūlās man blakus un es nedomājot piebīdījos viņam tuvāk. Viņš bija tik silts un es jutos tik mierīgi. Viņš aplika savu roku man apkārt un piespieda mani pavisam tuvu. Es atkal migu ciet saldā miegā.

Komentējiet un ja patika, spiežiet🌟