Cauri Ērkšķiem

-1-

- Coming home -

Tā bija nejauša satikšanās, pārpratums vai tomēr likteņa pirksts, kad viņas smalkie pirkstu kauliņi pieklauvēja pie izsmalcināta nama durvīm.

Kad ierastais miers bija iztraucēts, tumšās koka durvis tika atvērtas. Tajās parādijās īsa auguma, smalka kundzīte ar sirmiem matiem deniņos. Sieviete uzreiz iemīlējās pretī stāvošajā jaunkundzē, kuras mati bija sasprausti sānos uz aizmuguri un galos mazliet lokojās. Pieklājīga garuma melnie zīmuļsvārki un maigi rozā blūze, kas savienojās uz vidukļa, liecināja par nopietniem nolūkiem.

'Viņa būs īstā' kundze, pie sevis nodomājusi, aicināja sievieti iekšā.

"Labdien, esmu.." Neļāvusi pabeigt, kundze aicināja apsēsties foajē.

Baltās sienas un izsmalcinātais interjers liecināja, ka mājā dzīvo diezgan turīgi ļaudis. Lai gan jaunkundze nebija augstprātīga, viņa nevarēja atrauties no visskaistākās kristāla lustras, ko jebkad bija redzējusi.

Jaunā sieviete uztraukti kārtoja līdzi paņemtos papīrus, kas kārtējo reizi taujāja pēc ziedojumiem. Neskaitāmo reizi bērnu nams bija palicis bez finansējuma un sieviete sev uzlika par pienākumu palīdzēt savākt pietiekami daudz, lai bērniem nekā netrūktu.

"Mēs Jūs jau gaidījām, Jaunkudz." Foajē līgani iesoļoja gados paveca dāma ar gaišiem krāsotiem matiem, kas savākti perfektā copē.

"Lūdzu nāciet." Aicinādama, devās augšā pa kāpnēm. Jaunkundze sekoja krēmkrāsas bikškostīmā tērptajai kundzei, kas nesteidzīgā gaitā devās uz tikai sev zināmu mērķi.

"Vai, Jums iepriekš ir bijusi pieredze ar bērniem?" Iedama cauri gaišajam gaitenim, kas bija pilns ar vēsturisku personu portretiem, jautāja.

"Jā.. Esmu audzinātāja netālu esošajā bērnudārzā." Pieklājīgi ģērbtā jaunkundze, ar nelielu kautrības pieskaņu balsī, atbildēja, satraukti veroties apkārt.

"Labi." Atvēra gaišas durvis un aicināja sievieti iekšā, kabinetam līdzīgā telpā.

Atšķirība bija tajā, ka nebija smagā rakstāmgalda, kas piedod telpai nosvērto svarīgumu. Tā vietā, starp diviem šampanieša krāsas krēsliem, atradās neliels stikla žurnālgaldiņš, ko rotāja maigi rozā peonijas.

Caur milzīgajiem logiem, draiski spraucās cauri siltie saules stari, izgaismojot gaišās sienas un nedaudz tumšāko grīdu uz kuras laiski gozējās maigi rozā paklājs.

Uz lūgumu apsēsties viņa, kopējot kundzes kustības, nesteidzīgi un graciozi apsēdās, kā reiz to bija mācījusi viņas māte, kad vēl bija pavisam maza.

Nolikusi nelielo mapīti sev uz ceļiem, uzlika savas smalkās plaukstas uz tās, vienu otrai virsū.

"Jaunkudz, vai Jums būtu līdzi CV?" Sieviete tikai tagad ievēroja, ka gaišo matu īpašniecei rokās bija smalka dokumentu mapīte, kuras saturs tika izklāts uz stikla galdiņa.

"Jā, lūdzu." Izņēmusi no papīru jucekļa, pasniedza to pretī sēdošajai dāmai. Viņas pieklājīgi uzklātā dekoratīvā kosmētika izcili iederējās kopējā tēlā, kas izstaroja noteiktību.

"Varbūt vēlaties ko atsvaidzinošu?" Pieklājīgi atteikusi, vērās elegantajā dāmā, kura aizrautīgi izlasot CV, pildīja līdzi atnestos papīrus. Aizpildījusi visas vajadzīgās vietas, aicināja Mis Levainu parakstīt.

"Tātad. Varēsiet sākt strādāt ar pirmdienu. Iesim iepazīties ar mazo Mis Klāru."