Cauri Ērkšķiem

-7-

-Clouds-

Klāra pārlaimīga sēdēja starp abiem pieaugušajiem un mielojās ar pārbagātajām maizītēm. Evelīnas prombūtne nemazināja mazās meitenes laimes sajūtu, jo atcerējās kā nemanāmi ieslidināja savas mazās rociņas abu mīlnieku rokās sarunas aizņemtākajā laikā.

Varbūt dažiem liekas, ka viņa pārlieku ātri pieķeras Evai, bet vai mātes mīlestību katrs bērns nealksts. Klusībā pie sevis viņa nedroši cerēja, taču mazā sirsniņa jau pati nolēma nevienam neko nesakot.

Arī pieaugušā vīrieša sirds iesāka sisties straujāk. No nežēlīgā bosa nebija palikusi pat visniecīgākā kripatiņa. Jāatzīst, ka ledussirds šādam vīrietim nemaz nepiestāv kā biju iedomājusies.

Pēc meitas ievīstīšanas gultiņā, saimnieks vēl kādu stundiņu klīda pa domu jumtiem. Atminoties mīļās meitiņas vārdus, jaunajam vīrietim domās uzplauka pirmā mīla, kuras līdzība ar meitu bija pārspīlēta.

Ar Klāras mammu Dante nepaspēja apprecēties, jo dzimstot meitiņai, Laura aizgāja mūžībā dzemdību komplikāciju dēļ. Taču tas nebija šķērslis tēva mīlestībai. Daudzi cietuši šadu netaisnību noslēdzas, bet Danti tieši otrādi intensīvi pievērsās Klārai un biznesam.

Gadi gāja, bet sirds tā arī nespēja atmaigt pret sieviķo dzimumu. Visas iekarotās dāmas spēji apmierināja tikai seksuāli. Lielāka sieviešu daļa sekli cerēja tik pie slavas un naudas. Nevienai prātā neienāca, ka slavenajam vecpuisim varētu būt arī citas, daudz nopietnākas saistības.

Dantes izskats deva priekšrocību sieviešu iekarošanā, ko viņs protams arī izmantoja vienas nakts sakariem. Bet gultas palagi no rīta likās vēl aukstāki nekā iepriekšējās naktīs.

Patiesībā Klāras māte nekad nebija patiesi no sirds mīlējusi Danti. To redzēja ikviens izņemot pašu vīrieti. Lauru vairāk fascinēja doma, ka bagātais un iekārojamākais vīrietis Dānijā velta nedalītu uzmanību viņai.

Viņas inteliģenci nomāca empātijas trūkums. Laura bieži savilka nepatīkas grimases trūcīgo cilvēku klātbūtnē, kaut arī pati nāca no zemākas sabiedrības klases.

Iespējams liktenis to redzēja un tāpēc šķīra abus. To neviens nekad neuzzinās.

Jau nakamajā rītā mājinieki juta manāmu spriedzi jaunās auklītes un saimnieka starpā. Evas noliedzošais skatiens pret vīrieti mazliet atdzesēja iepriekšējā vakara silto gaisotni. Sievietes sirds centās pierunāt saprāta nelaižamo nostāju, izraisīdams vētrai līdzīgu skatienu.

Evelīnas domas nekādi nesaskanēja ar mājiniekiem. Viņai šķita, ka aplami ir aizrauties ar jūtām. Tās ir nevēlams traucēklis. Pirmais un vienīgais vīrietis ar kuru sieviete centās veidot attiecības sagrāva visus sapņus par pasakaino mīlestības burvību un vēlmi pēc īstas ģimenes. Tāpēc prāts centās ieskaidrot, ka īsta mīlestība attiecas tikai uz lasītajām grāmatām.

Mājas saimnieks un Klāra īpaši saskuma jaunkundzes dēļ, bet mazās meitenes jauneklīgais spars niepieļāva bezcerīgo situāciju.

Ar jaunu sparu un mājinieku atbalstu nolēma, ka pienācis laiks jauno sievieti padarīt par svarīgu ģimenes locekli.

Eva tik ļoti centās izvairīties no Dantes, ka nemana sazvērestības mākoņu tuvošanos.

„Vecmāmiņ, vai viss sagatavots?"

„Jā, Dārgumiņ. Drīz vien mūs visus sagaidīs patīkams pārsteigums."

„Tikai lūdzu nesaki nevienam par mūsu plānu, īpaši tētim. Viņš ļoti dusmosies..."

„Neuztraucies. Man liekas, ka viņš pateiks vislielāko paldies." Vecmāmiņa piemiedzot aci noglauda mazmeitiņas tumšos matus.