Cauri Ērkšķiem

-9-

-Sandcastles-

Noras vērīgais skatiens nepalaiž garām neko. Sapīkušo saimnieka ārieni, Klāras cerību pilnās acis, arī smagais akmens uz Evas kalsnajiem pleciem netiek palaists garām.

Nora nojauš, ka šoreiz pie vainas nav saimnieks, bet nezināms iemesls, kas paliek noslēpumā tīts. Mājas dvēseles centieni nevainagojas panākumiem, tādēļ tiek ieteikts sarīkot nelielas vēlās pustdienas gimenes lokā ar atrakcijām un solijumiem pilenu jautrību.

Vecmāmiņa tūdaļ piekrīt aicinājumam uzmundrināt Evelīnu. Tas dod iemeslu novērst domas uz ko patīkamāku.

Evas acis iepletās no jaukā pārsteiguma. Mazā meitene nepacietīgi, aiz rokas vilka uz ēdamistabas pusi. Lielais saviļņojums izpaudās kā visa vakara plāna izklāsts.

Par brīnumu Viktoriju Belluči nepavisam nebija grūti pierunāt. Noru pat pārsteidza sievietes atvērtība pret Evelīnu. Parasti Viktorija neieredzēja sava dēla sievietes, īpaši mazmeitiņas māti.

Kā jau ierasts, maltīte bija pasakaina. Ierastie dārzeņi dārzeņi ar cepto cūkgaļas cepeti vienkārši kusa uz mēles.

Negatīvās domas ātri vien pagaisa. Visi mansijas ieītnieki sēdēja pie viena galda un draudzīgi sarunājās. Evas vēders maltītes beigās teju plīsa pušu no smiekliem.

Katrs centās uzmundrināt Levainas jaunkundzi cik vien spēja. Un prieks kā sapņains plīvurs pārlaidās pār Belluči namu.

Nora laicīgi visus brīdināja, ka pēc saldā ēdiena sekos šarāžu spēlēšana. Eva zināja, ka attēlošana viņai nekad nav padevusies, tomēr no stingrās pavāres nagiem nekur neizsprukt.

Risalmande (rīsu un mandeļu putra ar ķiršu mērci) atsauca atmiņā pirmos ziemassvētkus Dānijā. Spēle, kas aizsākās kā saldā ēdiena izbaudīšana vainagojās ar uzvaru. Veselā mandele bija jau pirmajā kumosā.

Risalmande ir tradicionāls ziemassvētku deserts. Šajos svētkos desertā tiek paslēpta viena vesela mandele un atradējs saņem nelielu dāvaniņu.

Klāra uzreiz pieteicās komandā ar Evu. Abām vēl pievienojās Dante un pāris kalpotāju. Pretiniekos bija Pols, Noram vecmāmiņa, kurai šī spēle ir vismīļākā un daži kalpotāji. Pārējie baudīja atpūtu un, vērojot spēli, malkoja siltu dzērienu.

Mazā meitene sparīgi uzsāka spēli. Katram bija sava doma par Klāras attēloto žirafi. Pat malā sēdošie kalpotāji centās atminēt.

Visiem bija jautri izņemot mājas saimnieku. Viņš uzmanīgi vēroja Evelīnu un centās izprast, kas varēja izraisīt viņas izvairīšanos. Dante bija uzmanīgi izturējies pret sievieti, taču atraidījums sāpēja vairāk nekā bija domājis.

Vienam acu pārim izdevās notvert momentu, kurā vīrietis atstāj jautrību, lai iegrimtu atpakaļ darba mierinājuma valgajos apskāvienos.

Vakara gaitā Evelīnas sirds mazliet bija atmaigusi. Viņa saprata, ka dzīvē notiek dažādi pārsteigumi. Iespājams, šis būs viens no vispatīkamajamākajiem.

Darbīgajam vakaram noslēdzoties visi devās pie miera. Nora vienīgā vēl darbīgi rosījās pa virtuvi, kamēr Eva ievīstīja mazo princesi dūnu segās un, novēlot labu nakti, devās nelielā pastaigā pa māju.

Eva attapās lielajā viesistabā pie masīva grāmatu plaukta. Tajā atradās izcilu rakstnieku darbi, tostarp Jensena dzeja. Sievietes pirksti apstājās pie ierastā romāna Lepnums un aizspriedumi. Lai gan tas vairākkārt ir pārlasīts, Evu aizrauj galvenās varones varonīgā spītība.

Paņēmusi nobružāto grāmatu, Eva iekārtojās mīkstajā dīvānā un ļāvās lepnā Dārsija un atjautīgās Elizabetes valdzinājumam.