Stay By My Side For Ever

Klasē jauniņais?!

Atveru durvis uz klasi un visi pagriežas uz mūsu pusi klasē, kāpēc viņi visi to dara man nav ne mazākās nojausmas. Ar draudzeni šajā skolā mācamies jau ilgi, bet dažreiz ir sajūta, ka neiederos, lieka uzmanība, huligānisms un līdzīgi, nešaubos, ka tā ir katrā skolā. Man kaut kas jādara, lai viņi visi novērstos no mums. 

"Vai jums nav nekā labāka ko darīt?." Ar nogurdinošu balsī jautāju, draudzene uz mani paskatās pārsteigta.
"Kas Tev šorīt ir noticis, par maz paēdi?" Paglūnu uz viņu dusmīgi, jau otrais cilvēks to saka, vai esmu tik ēdelīga?
"Tu to neteici!" Norādu uz viņu, Klarisa tikai iesmejas, ooo nē, nesmejies!
"Tam nav nekāda sakara cik daudz šodien ēdu, vienkārši apnikusi tā liekā uzmanība." Eju uz savu solu paskaidrojot.
Skolā noskan zvans, kas vēsta, ka stunda sākusies. Klasē ienāk skolotāja un sasveicinās ar mums liekot apsēsties. Apsēžos Klarisai blakus un vairs nepievēršu uzmanību skolotājai. Pēc brīža klasē ienāk kāds nepazīstams puisis, diezgan glīts, bet nē nav mans tips. Tomēr klases meitenes uzskata savādak. Man viņš īsti neinteresē, pēdejā laikā galīgi neviens puisis nepatīk, nemaz nerunājot, ka viņš izskatās pēc fu*kboy, no tādiem es turos pa gabalu. Esmu novērtējusi viņu un tiešām pieturēšos pie domas, ar šito tipu nepīties.  Jauniņais pārlaiž skatienu telpai un viņa acis apstājās uz manis, uzrauju vienu uzaci un vienaldzīgi noveršos.
"Lūdzu nosauc savu vārdu, lai mums būtu vieglāk sastrādāties!" Skolotāja laipni ierosina. Jauniņais pievēršas skolotājai
"Mani sauc Min Yoongi." Nezinu, kas man uznāca, bet es viņam izdomāju saīsinājumu vārdam Min Yoongi-Suga. Par savu ideju iečukstu Klarisai.
"Damn.. laba iesauka, atliek pielikt vēl burtu ''r'' tad viņu varētu saukt par Sugar!" Paskatos uz viņu ar Tu nopietni skatienu, bet viņa ir pārāk aizrāvusies ar to, ka man nepievērš uzmanību. Smagi nopūšos, viņai viņš patīk, lai tik pēc tam neskrien pie manis raudādama, protams es viņu atbalstīšu, bet tomēr.

Yoongi skata punkts.
Esmu nolēmis iet jaunā skolā. No iepriekšējās aizgāju, jo pārāk daudzi cilvēki tika iesaistīti mūsu dzīvē.
"Puiši, taisieties, drīz mēs izbrauksim." Iebļaujas mūsu grupas līderis RM. Mēs visi apstiprinām, ka dzirdējām. Pēc kāda brīža visi sasēžamies pa mašīnām un izbraucam.

Ieeju klasē un iepazīstinu sevi ar jaunajiem klases biedriem. Pārlaižu skatienu visiem un manas acis apstājas pie vienas meitenes kura uz manīm skatās ar diezgan lielu nepatiku, viņa uzrauj uzaci un tad novēršas. Visas uz mani skatās un cenšas pievērst manu uzmanību pavelkot krekliņus zemāk, citas uzkrāso lūpas, bet nē, tas tā ar mani nestrādā. Pagaidām mana galva ir pilna ar visu meiteņu domām. Daudz labu vārdu un pat vairāk par labiem vārdiem, izņemot viena kurai ir pilnīgi citādākas domas. Vēlreiz paskatos uz meiteni, viņai ir gari brūni mati, smalka seja un āda diezgan gaiša, salīdzinot ar citām meitenēm, bet viņas acis ir koši zilas, līdz ar to viņas skatiens ir diezgan dziļš. Ja godīgi, viņa ir skaista ar to, ka nav pārspīlēta.