Šarlote saņems savas rotas. Bet ne jau no manis. Saņems, kad pēc nedēļas viņu atnāks apciemot viņas tētis.
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Es atstāju Jinu vienu pašu ar Šarloti. Es aizgāju uz savu istabu, paņēmu telefonu un uzrakstīju Šonam.
Es. Paldies par dāvanu. Š. Droši. Dosi vai nedosi Šarlotei?? Es. Es nedošu. Š. Ja?? Žēl, bet nu labi. Es. Nepārtrauc mani. Pats varēsi atdot, kad nākamnedēļ drīkstēsi atnākt ciemos. Š. Nopietni?? Tu man atļausi?? Es. Nē, nu labi. Ja reiz negribi....... Š. Nē, es nākšu, protams.
Tad es gāju gulēt.
Pēc vairākām dienām
Es ar Šarloti daudz laika nepavadīju kopā, tikai pabaroju viņu un aizmidzināju. Pārējo laiku ar viņu kopā bija BTS vai BLACKPINK, vai kāda no deju grupas, kad nu kurš tika. Es, uzreiz kā pabaroju Šarloti, gāju atpakaļ uz savu istabu un ieslēdzos tajā. Rīt nāks Šons ciemos. Negribu viņu pati redzēt, bet gribu, lai viņam tiek iespēja satikt savu meitu.
Nākamajā rītā
Šons atnāca un man atnesa ziedus. Es saku:"Es to daru ne jau tāpēc, ka esmu tev piedevusi. Negribu tikai liegt meitai satikties ar tēvu." Šons pasaka paldies un iet pie meitas. Es pati dodos uz savu istabu. Jimins pieskata mani un Šonu tajā pašā laikā. Es saku:"Ej, labāk Šonu pieskati." Viņš aiziet, bet es tikmēr eju uz virtuvi, un kamēr neviens neskatās, iedzeru veselu paciņu ar miega zālēm. Tās iedarbojas pēc dažām minūtēm un es zaudēju samaņu.
Jimina pow
Gabriēla mani aizsūta pie Šona. Es paskatos, viņam ar Šarloti viss ok. Jāiet Gabriēla apskatīt, depresīva pēdējā laikā ir. Es aizeju uz viņas guļamistabu. Nav. Vannasistabā arī nav. Man jau kind of bail ir. Es sāku viņu saukt pa dzīvokli apkārt. Es izstaigāju gandrīz visu dzīvokli, un neatrodu viņu. Es jautāju Jungkookam, kurš te arī ir:"Klau, Kook. Gabriēlu redzējis neesi??" Viņš saka:"Redzēju, kā viņa pirms tam uz virtuvi aiziet." Es eju uz virtuvi un man Jungkooks, pakaļ nākdams, jautā:"Viss ok, hyung??" Es saku:"Es ceru. Man tikai tāda nelāga nojauta ir." Es ieeju virtuvē, un man izskatās, ka viņas nekur nav. Bet tagad es pamanu roku guļam uz zemes. Es pieskrienu klāt. Viņa guļ un nereaģē. Es pataustu pulsu. Pulsa nav. Es zvanu ātrajiem. Es viņus izsaucu, viņi atbrauc pēc dažiem mirkļiem.
Gabriēlas pow
Es pamostos slimnīcas gultā. Atkal.🙄🙄. Ienāk ārsts. Es pajautāju:"Cik ilgi es gulēju??" Man atbild:"Pusotru nedēļu." Es pieceļos no gultas un paņemu drēbes, kas man blakus gultai stāv. Ārsts pienāk pie manis un jautā:"Kā tev šķiet, ko tu dari??" Es saku:"Eju mājās." Man atbild:"Nekādā gadījumā. Tu paliksi tepat." Es saku:"Jūs mani nepazīstat. Es nekad nepiekāpjos. Ja es gribu prom, tad es eju prom." Es paņemu somu, sataisu matus astē, un lai gan ārsts mēģina mani apturēt, aizeju prom un izeju no slimnīcas. Es ieskrienu dzīvoklī pēc dažām minūtēm. Tur Šons sēž ar Šarloti rokās. Viņš pieceļās un jautā:"Tev viss kārtībā?? Vai tevi jau izlaida??" Es saku:"Nē, bet kuru interesē?? Nerunā ar mani. Ienīstu tevi vēl joprojām." Viņš saka:"Ok. Sorry." Es saku:"Kas viņu baroja visu laiku??" Šons saka:"Nezinu. Meitene viena visu laiku no kaut kurienes dabūja pienu. Laikam noziedoja." Es sakravāju visas mantas, gan manējās, gan Šarlotes. Šons jautā:"Vai tu kaut kur dodies??" Es saku:"Mēs ar Šarloti pārvācamies." Šons jautā:"Kāpēc tu man neko neteici??" Es saku:"Jo pati to tikko izdomāju. Čau." Es atņemu Šonam Šarloti, izskrienu no dzīvokļa, ielieku ratiņus mašīnā, Šarloti bērnu sēdeklī un pati ielecu mašīnā. Kamēr mēs braucam, es piezvanu savam Hawaii darba bosam un jautāju:"Bos, kā jums iet??" Viņš saka:"Labi, kā tev?? Kā tavai meitiņai??" Es saku:"Labi. Es gribēju pajautāt. Jūs vienreiz teicāt, ka jums ir privātmāja kaut kur Kalifornijā. Vai es drīkstētu tajā padzīvot kādu laiku??" Viņš saka:"Protams. Bet vai kas ir noticis??" Es saku:"Nē, viss kārtībā. Vienkārši, kamēr dzīvokli pārdošu, paies kāds laiks. Kaut kur taču jāpadzīvo, kamēr māju nopirkšu." Viņš saka:"Adresi es tev aizsūtīšu īsziņā, atslēgas ir zem puķu poda blakus durvīm." Es saku:"Paldies jums liels." Tūlīt man pienāk īsziņa ar adresi. Tas ir divdesmit minūšu attālumā no manas pašreizējās atrašanās vietas. Lai gan, nē. Kauns. Es labāk braukšu uz Losandželosu. Nav nemaz tik tālu no šejienes. Es braucu uz turieni visu dienu, bet esmu nogurusi pa ceļam, tāpēc mēs iebraucam viesnīcā un tur paliekam pa nakti. No rīta es braucu tālāk un mēs atrodam mazu dzīvoklīti, kurā dzīvot. Es samaksāju par pirmo un pēdējo mēnesi.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Es aizdodos ātri uz mēbeļu veikalu, kas ir netālu, un nopērku Šarlotei gultiņu un skapīti. Tad es dodos mājā, pabaroju Šarloti, iemidzinu viņu un pati eju gulēt.
Pēc 3 mēnešiem
Šarlotei tagad ir 4 mēneši. Es viņu esmu iemīlējusi. Brīnums, ka tikai tagad. Es esmu briesmīga mamma. Bet nu labāk, ka tagad, nekā vēlāk. Lai nu kā, mēs ar Šarloti šodien ejam uz pasākumu. Man paziņas rīko ballīti mazuļiem un vecākiem. Es saģērbu Šarloti.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Un tad es pati saģērbjos.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Es paņemu viņu un mēs ejam lejā uz taksi. Es zinu jau zinu, man pašai ir mašīna. Bet šodien es negribu braukt. Es nokļūstu vietā, kur notiek pasākums(paši izlemiet, kur notiek tas), un ieraugu radinieci, par kuru tikai nesen uzzināju. Tā ir tantes pameita. Viņa ir 2 gadus vecāka par mani, bet mēs tik un tā esam ļoti labas draudzenes. Viņa pamana un saka:"Heei, Gabriēla. Beidzot." Es apskauju viņu un saku:"Čau, Emma. Un čaau, Dominik." Viņai ir 8 mēnešus vecs dēls Dominiks.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Mēs runājam visu vakaru un iepazīstamies ar citiem cilvēkiem un bērniem.
