Siržulauzēji(Park Jimin, BamBam)

Ch. 29

Iepriekšējā nodaļā

Jins saka:"Piedod, mans mazais mīļums." Tad viņš man uzspiež buču uz vaiga. Bet tieši tad iekšā ienāk Jungkooks un RM, un V. Viņi visi 3 sastingst šokā. Jins pasmaida un saka:"UPS. Jūs mūs pieķērāt." Jungkooks jautā:"Vai hyungs atkal ir piedzēries??" Es saku:"Visticamāk. Bet, ja viņš man nevar palīdzēt, tad droši vien neviens nevar." V jautāja:"Palīdzēt?? Hmm. Ar ko?? Es esmu šeit." Jins saka:"Jiminijs grib dabūt atpakaļ savu Gabriēliņu. Savu Gabriēliņu. Savu Anniņu. Savu mazulīti."

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Tad viņš sāk kaut ko murmināt pie sevis, tad viņš sāk smieties un spēlēties ar saviem pirkstiem. RM un Jungkooks aiziet pie Jina un Kooks saka:"Nu viss, hyung. Laiks iet gulēt, izgulēt dzērumu un ciest paģiras." Jins saka:"Bet es negribu gulēt. Es negribu paģiras. Tās ir kakas, tās stulbās paģiras." Jungkooks pasmejās un saka:"Bet tu, kad esi iedzēris, esi mīlīgs dumiķis. ARMY noteikti gribētu redzēt tevi dzērušu. Viņi tā rēktu, bet tevi pēc tam vēl ķircinātu par to." Tad viņi abi aizved Jinu uz viņa gultu. Es vēl kādu mirkli varu dzirdēt, kā Jins smejas un murmina kaut ko pie sevis, un Jungkooks un RM smejas par viņu un saka viņam kaut ko. Tad beidzot Jins norimst. Tad viņi abi atnāk atpakaļ. Viņi apsēžas man apkārt. Es pagriežos pret RM un saku:"Hyung. Nāc. Ejam divatā parunāt." Viņš saka:"Umm.......Ok." Mēs aizejam uz viņa istabu un apsēžamies un viņa gultas. Es saku:"Hyung. Es zinu, ka arī tev patīk Anna." Viņš pasmaida un saka:"Bet tomēr, sīkais. Es būtu viņai par vecu. Pats zini. Un es viņai nemaz arī nepatīku. Būsim godīgi. Es pat gribētu, lai viņa ir kopā ar tevi. Tikai jāizdomā, kā viņu dabūt atpakaļ pie tevis. Jo manas jūtas, cerams, drīz jau aprims." Es saku:"Hyung. 3 gadus tās nenorimst, un tad pēkšņi, bums, tās norims?? Es tā nedomāju. Lai nu kā, jāizdomā, kurā universitātē viņa mācās. Hyung. Nezini, kur te tuvākā ir??" RM saka:"Nu. Salīdzinoši tuvu ir tā universitāte, ko Jins hyungs pabeidza pagājušogad." Es saku:"Zini, kur tā ir??" Viņš pamāj ar galvu. Es saku:"Hyung. Aizved mani tagad, lūdzu, tur." Mēs izejam no istabas un ejam vilkt apavus. V jautā:"Jiminie hyung. Kur jūs dodaties??" RM saka:"Nolaupīt Gabriēlu. Dabūt viņu atpakaļ." Jungkooks saka:"Nu re. Tas ir īstais cīņas spēks." Mēs izejam no dzīvokļa un ejam uz to universitāti ar kājām. Mēs iekāpjam universitātē pa atvērtu logu, jo durvis ir ciet. Mēs izdzirdam to, ka no lielās zāles skan skaļa mūzika. Mēs ieejam iekšā. Tur ir pilns ar studentiem, kuri ir atbraukuši ātrāk, nekā mācības sākas. Mēs ar skatienu meklējam Gabriēlu. Tad es viņu pamanu otrā zāles galā, kas ir ļoti tālu. Ughh. Es sāku iet pie viņiem, bet, kad es apstājos netālu no viņas, es pamanu, ka viņai netālu stāv džeks no GOT7. Nopietni?? Viņa jau salaiž ar kādu?? Viņi abi paskatās šurp. Gabriēla pamana mani un viņai norit viena asara. Bet tas tur džeks pasaka kaut ko viņai un nāk pie manis. Viņš pienāk pie manis un saka:"Klau. Gabriēla nevēlas tevi satikt." Es jautāju:"Un kas tad tu esi tāds, lai man kaut ko teiktu??" Viņš saka:"Es esmu BamBam. Viņas istabas biedrs. Tev jau nu vajadzētu zināt, kas es esmu. Es esmu no GOT7. Bet tas tagad nerūp. Es runāju ar tevi pagaidām mierīgi. Gabriēlai bez tevis ir labi, viņa ir beigusi pārdzīvot. Nevajag viņai atkal likt iet tam visam cauri. Lūdzu, neliedz viņai atkal ciest. Un turklāt. Tev vajadzētu zināt. Mēs ar Gabriēlu būsim kopā no šodienas." Es noelšos no šoka, bet saku:"Nē. Tu blefo. Es tev neticu. Tu esi melis." BamBam saka:"Nē. Jo vienkārši mēs pirms aptuveni 3 nedēļām netīšām pārgulējām. Tas ir, Gabriēla netīšām ar mani. Viņa bija dzērusi ļoti daudz, es nebiju dzēris tikpat kā." Es iesitu viņam pa seju un saku:"Tu, kropli. Manu meiteni. Kā tu uzdrīksties?? Draņķis." Es iesitu viņam vēlreiz pa seju. Bet pie manis atskrien RM. Viņš saķer manas rokas un jautā:"Kas notika?? Normāli parunāt tu nevari??" Tad viņš pamana BamBam un saka:"O. Sveiks, BamBam. Nezināju, ka tu te mācies. Ko tu izdarīji Jiminijam??" BamBam saka:"Es netīšām pārgulēju ar Gabriēlu." Viņš saka:"Ohh." Bet es saku:"Tas nebija netīšām, tu mērgli. Tu piedzirdīji manu meiteni un tad gulēji ar viņu, zinot, ka viņa neko neatcerēsies." Es izraujos un sāku dauzīt BamBam. RM mēģina mani atraut no viņa, bet viņam neizdodas. Bet tad atskrien Gabriēla un, ar asarām acīs, jautā:"Ko tu izdarīji?? Kāpēc tu atnāci?? Es nevaru tevi ciest. Tu atnāci atkal man dzīvi sabojāt?? Lūdzu, pazūdi." Viņa palīdz BamBam piecelties un viņi abi iet prom.

Gabriēlas pow

Mēs ejam prom ar BamBam. BamBam pasmaida, paskatās uz mani un saka:"Neuztraucies, mazā. Viss būs ok." Es noslauku asaras un saku:"Ceru, ka tā. Vai tev viss ok ir?? Viņš tev nesalauza degunu??" Viņš pieskaras savam degunam un saka:"Nē, man šķiet. Es saku, būs viss ok." Mēs izejam ārā pa durvīm un ejam uz māsiņas istabu. Bet pa ceļam mums pakaļ atskrien Jimins. Viņš parauj manu roku nost no BamBam rokas un pavelk mani nost no viņa. Viņš saka:"Mīļā. Ejam mājās. Tava vieta nav pie viņa, šeit. Tava vieta ir pie manis. Mēs varam atkal dzīvot kopā ilgi visi trīs. Es, Tu un Šarlote." Es izrauju savu roku no viņa rokas un iesitu pļauku. Viņš saka:"Droši. Sit, cik gribi. Bet tikai atgriezies." Es saku:"Es pie tevis neatgriezīšos. Tu zini, ka es tev nepiedošu. Nekad. Ja tu nebūtu piekāvis BamBam, tad varbūt es vēl apdomātu. Bet nu vairs nē. Tu esi maita. Jau kurais, kurš mani piekrāpa. Tev vajadzētu zināt, es nepiedodu tik viegli. Ja vispār piedodu." Es jau grasos iet prom, bet Jimins sauc:"Viņš nav tevi pelnījis. Tu esi pelnījusi ko labāku. " Es nokliedzos:"Beidz taču izlemt, ko es esmu pelnījusi, ko neesmu. Un tā tālāk. Besī jau ārā." BamBam paņem manu roku savējā un saka:"Ejam, mazā. Nevajag zaudēt savaldību dēļ tāda, kā viņš." Jimins niknumā sāk nākt tuvāk, bet es saku:"Nenāc tuvāk. Vai arī tu to nožēlosi. Un vairs nekad nesatiksi mani un Šarloti." Jimins neklausās un pasper vienu soli tuvāk. Es iečukstu BamBam ausī:"Piedod par šo." Viņš paskatās uz mani jautājoši, bet tad es uzlieku roku viņam uz sejas un noskūpstu. Viņš atbild skūpstam (Ughh. Kā lai es uzrakstu normāli stāstu, ja es visu laiku kautrējos un sarkstu no šī vārda skūpstīties) un Jimins norūcas. Viņš sauc:"Es būšu atpakaļ. Tici man." Bet mēs neklausamies viņā. Viņš aiziet prom, bet BamBam piestumj mani pie sienas un piespiež mani pie tās, manas rokas man virs galvas piespiežot. Viņš atraujās un saka:"Es taču teicu, ka tu šonakt būsi mana." Es saku:"Lai būtu. Šī ir pirmā reize man ar tevi, esot skaidrā. Neliec man nožēlot, ka es neesmu pilnā." Viņš saka:"Noteikti nelikšu."

Piedodiet par manis sarakstīto sviestu. Man vienkārši nav ideju, kā to visu JĒDZĪGI sarakstīt. Piedodiet vēlreiz.