Lai nu kā, mēs aizbraucām uz restorānu un sasēdāmies pie galda. Mēs pasūtījām visu un gaidījām, kad pienāks mūsu ēdieni, kad pēkšņi uzradās pārsteigums.
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ Mēs sēdējām, kad pēkšņi atnāca tētis. Es par viņu pusgadu nebiju neko ne dzirdējusi, ne redzējusi viņu. Es piecēlos un apskāvu viņu. Viņš mani tad nosēdināja vietā un pats apsēdās.
Vakariņu gaitā, tuvu pie beigām
Es tikai tagad sāku pati ēst, jo baroju Šarloti, kamēr citi pa mazlietiņam ēda. Es ēdu, bet tad tētis ierunājās:"Nu, Gabriēla. Kādas tev attiecības ar puišiem tagad?? Sen neesmu neko dzirdējis. Vai man tevi savest ar kādu??" Es apskatos nikni uz viņu, bet tad vēl niknāk uz Katrīnu. Es saku:"Nav jūsu darīšana. Lūdzu, turpinām vienkārši normāli ēst. Es negribu par to runāt. Un noteikti ne ar jums." Tētis jautā:"Bet tad ar ko vēl citu, ja ne ar ģimeni?? Runājam gan par to." Mamma teica:"Mīļais, nomierinies. Ja Gabucītis gribēs, tad viņa pastāstīs mums." Tētis saka:"Nee. Es gribu uzzināt visu tagad." Es saku:"Citreiz. Es tagad negribu par to runāt, svešinieku priekšā." Tad es paskatos uz Hyung-Siku un viņa brāli. Tētis saka:"Viņi vairs nav svešinieki, bet gan vairs ģimene." Es saku:"Ne priekš manis." Tētis saka:"Nomierinies tak un runā. Mēs gaidām." Es pieceļos, nometu salveti no mana klēpja šķīvī, paņemu Šarloti un saku:"Es neesmu izsalkusi. Paldies par patīkamo sanākšanu." Tad mēs aizejam. Tētis gan sauc vēl kaut ko pakaļ, bet es neklausos.
Katrīnas pow
Gabriēla pieceļās, paņem Šarloti un aiziet. Es gribu iet viņai pakaļ, bet tad pieceļās mana vīra brālis Hyung-Siks un saka:"Nekas. Es varu aiziet pie viņas. Man tāpat tūlīt būtu jāiet." Es gribu ko iebilst, bet viņš pieceļās un aiziet."
Gabriēlas pow
Es nostājos pie savas mašīnas, iesēdinu Šarloti iekšā un nostājos pati pie mašīnas, atvelkot elpu. Pēkšņi atskrien tas Hyung-Siks un jautā:"Tev viss ok??" Es saku:"Jā. Lūdzu, ej prom." Viņš saka:"Paklau, es zinu, ka tu mani droši vien nevari ciest. Es zinu, ka priekš tevis mēs neesam nekāda ģimene, bet tev jāpierod pie tā, ka mēs tomēr esam ģimene." Es saku:"Labi. Lai būtu." Es atpūšos, ievelku elpu un jautāju:"Tevi varbūt kaut kur aizvest??" Viņš paskatās uz mani un saka:"Ummm..... tas būtu ļoti jauki." Viņš iesēžas mašīnā, blakus vietā un tad es viņu aizvedu. Tad, kad mēs esam klāt, viņš izkāpj un saka:"Paldies tev liels. Klau, starp citu, kā būtu, ja tu rītvakar paņemtu pauzi no Šarlotes, vienu vakaru tikai, un atnāktu ar mani uz klubu?? Rīt atver vienu jaunu klubu šeit. Tāpēc es jautāju." Es saku:"Es padomāšu." Viņš izņem no kabatas vizītkarti, pasniedz to man un saka:"Kad esi izdomājusi, dod man ziņu. Labi. Čau." Es saku:"Umm, okk." Tad es aizbraucu.
Nākamajā rītā
Es domāju par Hyungsika piedāvājumu pa nakti un es izdomāju piekrist. Es piezvanu auklītei, un palūdzu, lai viņa atnāk šovakar, varbūt pat pa nakti. Tad es uzrakstu Hyung-Sikam.
Es. Cikos tad ir tā kluba atvēršana?? HS. Izdomāji nākt tomēr?? Es. Jā. I'm soo tired. Nu tad cikos?? HS. Zini kā, esi gatava uz 6.30 jo būs korķi. Es. Ok. Tu mani savāksi vai kā?? HS. Nē. Mēs šodien abi dzersim, brauksim ar taksi. Atsūti man savu adresi. Es. Ok. **********. HS. Ok. Tad līdz vēlākam. Es. Aaha.
18.00
Es sagaidu auklīti, ieeju dušā un tad sāku krāsoties. Es uzkrāsojos un tad saģērbjos.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
