Siržulauzēji(Park Jimin, BamBam)

Ch. 11

Pēc jogas es devos uz dejošanu. Šoreiz mēs izdomājām filmēt BS&T(Blood, Sweat, and Tears).

Mēs diezgan ātri nofilmējām. Un pēc tam es ātri devos uz dziedāšanu. Pēc dziedāšanas es ātri skrēju uz skolēnu padomi. Mēs plānojām visu skolas balli. No franču valodas līdz aģentūrai, kur es strādāju par modeli, bija 10 minūtes ar kājām jāiet. Pēc modelēšanas es devos uz mākslas vingrošanu. Pēc taam uz peldēšanu. Man bija šāds peldkostīms:

Varbūt nebija arī īpaši skaists, bet man ļoti patika.

Pēc tam man bija jābrauc uz brālēna kompānijas balli. Es pa ceļam iebraucu mājās nolikt mantas, pārģērbties, un paņemt Šonu. (Jūs taču nedomājāt, ka es dotos viena, vai ne??) Šons pagatavoja man ēst, kamēr es biju dušā. Es paēdu un mēs abi gājām ģērbties.

Jup, kā pamanījāt, man ļoti patīk tumši zilā krāsa. Lai nu kā, mēs atbraucām uz balli. Tur bija ļoti skaisti.

Pie manis pienāca mans brālēns Alans: Čau, mazā. Tu izskaties apburoši. Tev grūtniecība piestāv. Pag, kurā tu esi mēnesī?? 2.??"
"Jā, otrajā.", es teicu, "lai nu kā, te ir skaisti. Paldies, ka uzaicināji. Man takā gribētos atpūsties vismaz vienu vakaru gadā." ."Protams, māsīc. Tad nu, atpūties un izbaudi." Viņš jau gribēja iet prom, bet tad pagriezās atpakaļ un ātri piebilda:"Ja kas, es priekš tevis arī speciāli tavus smukos draugus uzaicināju. Tos tur, kā viņus sauca......ā, jā. BTS. Starp citu,.....es nezinu, vai tu to gribētu zināt...........bet te ir arī...Džeiks." "Ko??.....ko viņš te dara?? Vai tu viņu uzaicināji??", es jautāju, mazliet apjukusi un nobijusies. Alans pateica, ka nē,( ka neuzaicināja)un aizgāja prom. Es iztukšoju savu sulas glāzi, kuru man pirms tam atnesa Šons. Cik labi, ka viņš man tagad nebija blakus. Es negribēju, lai viņš mani redz sabijušos. Tad viņš sāk par daudz satraukties vienmēr. Es jau gribēju iet pie Alana, viņam pakaļ. Bet tad es sajutu elpu pakausī un izdzirdēju zemu, aizsmakušu balsi:" Kaut kur dodies, mazā?? Sen neesam tikušies." Es atbildēju:" Un nevajadzētu arī. Ko tu te dari, Džeik??"
"Hmmm, kā gan tu zināji, ka tas esmu es?? Es atnācu ciemos pie tevis. Jo, nu tu zini, tavs brālēns tevi uzaicināja, protams, ka tu atnāktu. Zini, te ir liels bars ar cilvēkiem. Neviens pat nepamanītu, ja tu pazustu. Es vēl tieši cietumā ieguvu dažus skaistus tetovējumus. Gribi apskatīt?? Es, kā nekā, tieši pateicoties tev, cietumā nokļuvu."."Piedod, bet es toreiz nevarēju nepateikt. Es biju maza, nobijusies meitenīte." Džeiks atbildēja, pagriežot mani pret viņu:"Zini, tas nekas. Viss ir kārtībā. Tagad ejam, padarīsim lietas." Es, viņu ieraugot, nobijos. Viņam bija zila acs, pārsista lūpa, un lauzts deguns. Es pat nezinu, kā viņu te ielaida. "Es negribu nekur iet, man te pat ir labi", es viņam teicu. "Zini. Es dzirdēju, ka tu tagad esi stāvoklī, un tev ir skaista rotaļlieta, kas māk dziedāt.", viņš man teica. "Kas tev par daļu??Ko tu gribi no manis??Lūdzu liec mani mierā.", es, mazliet trīcēdama, lūdzu. Nu, kas tas ir?? Tieši brīžos, kad man Šonu visvairāk vajadzēja, viņš bija pazudis. Pēc mirkļa es pamanīju, ka viņš ir pie bāra un runā ar bārmeni. Velns. Lūdzu paskaties uz šejieni, Šonij. Tā es pie sevis domāju, kamēr, man pašai nemanot, tecēja asaras pār vaigiem. Man bija bail no Džeika. Bet tad Džeiks sāka mani vilkt prom. Es mēģināju pretoties, bet viņš bija pārāk stiprs. Stulbais kretīns, cietumā kļuvis stiprāks.😐😐(es, to teikumu rakstot, nevarēju nepasmaidīt.😂😂). Es pasmaidīju pati par savu domu. Mani velk prom maniaks, slepkava, bet domāju par to, cik ļoti viņš cietumā kļuvis stiprāks.😂😂. Bet tad es atkal saskumu. Jūs droši vien prātojat, kāpēc es nesaucu palīgā?? Es būtu saukusi, bet es sajutu nazi sev pie vēdera. Džeiks mani aizvilka uz kādu mazu istabiņu un aizslēdza durvis. "Tagad tā, princes. Mēs mazliet izklaidēsimies." Man noritēja asara. "Ko tu gribi no manis?? Naudu?? Tās man ir pietiekami daudz. Vari ņemt visu, tikai, lūdzu, liec mani mierā. Mani un Šonu.", es teicu, jau raudot. "Nu nē, princess. Es tevis dēļ cietumā sēdēju trīs gadus. Naudu man nevajag. Man vajag kaut ko.....mazliet citādu.", viņš teica, paskatoties uz mani. Jūs jau noteikti nesaprotat neko, kas notiek, vai ne?? Nu tad es mazliet paskaidrošu.
           
              ***Pirms trīs gadiem***

"Beidz, ko tu dari, Džeik?? Tu mani mazliet biedē.", es teicu, smejoties. "Neuztraucies, princes. Šis tev patiks. Apsolu. Tu man pati pēc tam man pateiksi paldies", Džeiks teica.
"Par ko paldies pateikšu??Nu, Džeeik. Pasaki vismaz kaut ko." Džeiks man bija aizsējis acis, un vilka mani uz kaut kurieni pa garu zāli. Bija vasaras vidus, karsta diena. Man vēl tad bija 15, Džeikam 16. Ja kas, Džeiks bija mans pirmais puisis, mēs ar Šonu bijām tikai draugi. Lai nu kā, Džeiks man teica, ka viņam priekš manis ir kāds pārsteigums. Pēc minūtes Džeiks teica:"Nu ko, mēs esam klāt." Man nepatika šī smaka. Te smirdēja pretīgi, es pat nezinu, pēc kā. Es noņēmu acu apsēju un apmulsu. Mēs bijām plašā, baltā telpā. Un telpas vidū bija nolikts krēsls, uz kura bija piesieta viena meitene, kura bija mana ļaunākā ienaidniece, jo viņa par mani visu laiku smējās un mani apcēla. Visu laiku manas mantas ņēma utt. Ieraugot mani, viņa apmulsa. "Džeik, ko viņa te dara??", Nellija,(tas ir viņas vārds) teica. Es viņam jautāju to pašu. Džeiks tikai atbildēja:"Pagaidi, princes. Es tūlīt būšu atpakaļ." Un pazuda. Es turējos no Nellijas pa gabalu pat par spīti tam, ka Nellija bija piesieta pie krēsla. Neviena no mums neki neteica. Tad atgriezās Džeiks atpakaļ. Tikai ar nazi rokā. "Princes, tu teici, ka Nellija tevi apvaino, vai ne tā?? Dara tev pāri, utt. Tagad mēs atriebsimies viņai par to." "Kā tu to domā, Džeik??", es vaicāju. Es biju nobijusies. Nellija vēl vairāk. Viņš gāja viņai tuvāk, sacīdams:"No sākuma mēs tikai paspēlēsimies. " Viņš piegāja pie viņas un nogrieza sauju viņas matu. Viņa izskatījās drausmīgi. Bet man viņas, pat par spīti visam, bija žēl. Es teicu:"Beidz. Lūdzu nedari tā. Mēs.....tikai āzējāmies...mēs tā darījām viena otrai.(Es meloju, un piemiedzu Nellijai ar aci tā, ka Džeiks to nepamanīja.) Nellija piebalsoja:"Jā, Džeik. Nopietni. Lūdzu beidz. Mēs tikai āzējāmies. Mēs esam draudzenes. Mēs nedarījām viena otrai pāri." Bet Džeiks mums neticēja. Es teicu:"Es iziešu uz tualeti ātri, ok??" Džeiks teica:"Ok. Pie ārdurvīm  pa labi. Mēs tikmēr te tevi pagaidīsim". To pateicis, viņš iedūra Nellijai nazi kājā, un Nellija iekliedzās no sāpēm. Es izgāju ārā un piezvanīju policijai. Arī ātrajai palīdzībai. Paldies dievam, ka es zināju, kas tā precīzi par vietu. Ātrie atbrauca kopā ar policiju. Es ievedu viņus iekšā, kur Džeiks jau bija pamatīgi apstrādājis Nelliju. Džeiku savāca policija, bet mēs ar Nelliju braucām uz slimnīcu, kur viņu saārstēja. Džeiku ielika cietumā par pamatīgu miesasbojājumu nodarīšanu un slepkavības mēģinājumu. Bet mēs ar Nelliju salabām. Tiesa, visu laiku Džeiks vainoja mani.

                 ***Atpakaļ ballē***

Džeiks teica:"Zini, es aizbēgu. Man pārāk vajadzēja nokļūt pie tevis. Es taču tevi mīlu. Es to visu darīju priekš tevis." Es atkāpos, sakot:"Tu esi    maniaks....tu..esi......briesmonis." Tad es sāku kliegt:''Palīgā. Kāds palīdziet. Glābiet mani. Palīgā. Palīgā." Pēkšņi es saņēmu sitienu pa galvu un es atslēdzos.

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Ok. Šodien tāda ļoti garāka daļa par to, ka sen neesmu ielikusi. To SHINee dziesmu es ieteiktu uzlikt fonā, kamēr lasāt. Ja jums patika, rakstiet komentāros un laikojiet. Starp citu, labu apetīti, ja vēl kāds ēd brokastis tik vēlu. Čau.