Krista

1

Piecēlos 07:00 no modinātāja skaņas. Sapratu, ka es nekur negribu iet. Parasti es tagad lēktu vai no prieka, ka jāiet uz skolu, taču šis rīts bija savādāks. Man negribējās nekur iet un neko darīt, taču kas man cits atlika? Celties un iet uz skolu, tikt apsmietai un mācīties. Piecēlos iegāju dušā nomazgāties, apģērbos, paņēmu somu un devos uz skolu. Jā, es protams esmu skaista, jo mēs ar Kimu tak esam dvīnes, bet mani par tādu neuzskata, jo es esmu tā teikt 'grāmatu tārps' un neviens negrib ar tādu draudzēties un man nepatīk vilkt kaut kādas extra atkailinātas drēbes tā kā tādai padauzai. Un neesmu arī tā emo girl, jo melnā krāsa man ir mīļākā. Nav jau tā, ka man nemaz nav draugi, man ir, bet ne tie populārie. Tā visu ceļu līdz skolai domājusi un pārdomājusi visādas lietas jau biju pie skolas. Devos iekšā skolā gāju uz sava skapīša pusi, lai paņemtu literatūras grāmatu un dotos uz klasi. Klasē jau sagaidīja tā teikt 'klases čiksītes' kuras no sevis tēlo nezin ko. Tās ir piecas meitenes. Kristiāna, Melānija, Kristena, Kima un Stefānija. Stefānija ir viena no tām kas tur visvairāk izceļas un tagad viņa uzgāja klases priekšā, lai atkal kaut ko teiktu.
-Hey, meitenes! Varbūt esat jau dzirdējušas, ka mūsu klasē šodien būs jauns puisis. Dzirdēju, ka būs baigais saldumiņš. Sēžat skaisti lai apsēžas tieši pie jums. Lai veicās! - un Stefānija nogāja no klases priekšas. Tāpēc bija tā jābļauj, lai tikai pateiktu to, ka klasē būs kaut kāds jauns puisis? Un tad beidzot noskanēja zvans uz stundu. Ienāca skolotāja ar kaut kādu puisi. Un viņam bija jāiepazīstina klasi ar sevi.
-Heyy, esmu Meisons Pārkers. Es iešu jūsu klasē. Un piedalīšos arī basketbolā un futbolā. - Labi, Meison, izvēlies kādu no brīvajām vietām un ej sēdies. Es aizmirsu piebilst, ka es literatūrā sēžu viena. Un Meisons pienāca pie mana galda. Izņēma literatūrai vajadzīgās lietas un apsēdās man blakus. Visas meitenes raidīja nosodošus skatienus manā virzienā, taču es tiem nepievērsu uzmanību.