"Šī nakts bija viens liels piedzīvojums."Emīls teica piebraucot pie manām kopmītnēm.
"Vairāk jau šausmas nekā piedzīvojums.Bet kaut kas atmiņā paliekošs gan."
"Tad ,kā ar kafiju?"viņš smaidīgi jautāja.
"Es izmaksāju,tā būtu mana pateicība par šodienu."
"Nē ,nē es nevēlos ,lai meitene izmaksā."
"Equality,es varu pati par sevi un tevi ar samaksāt."
"Manas džentelmeņa manieres to neatļauj."
"Labi,ja tu uzstāj.Uzraksti kad un aiziesim.Bet es tāpat maksāšu par sevi."
"Norunāts.Paguli cik vēl vari Letīcij."
"Paldies Emīl,tiešām liels paldies." teicu ar visdziļāko pateicību savā balsī .
"Nav par ko,prieks bija palīdzēt,bet tagad ej paguli."to teikdams viņš uzsmaidīja ļoti siltu smaidu.Un atvēra savas rokas apskāvienam.
"Tu arī."to teikdama apskāvu viņu.Viņš smaržoja tik labi ,un viņa krekls bija ļoti mīksta auduma.Negribot atlaidos,lai nav par ilgu kaut arī gribējās tā palikt vēl kādu laiciņu un devos atpakaļ uz istabiņu. Klusiņām aizvēru kopmītnes ēkas durvis un noskatījos , kā viņš aizbrauc.
~~~
Divas ar pusi stundas miega nebija tas ko vēlējos pienākot ceturtdienas rītam. Abas gultas man pretī vēl joprojām bija tukšas. Norāvu no lādētāja savu telefonu,lai apskatītos vai ir saņemtas,kādas ziņas. Bija viena no Gabrielas, atsūtīta pirms pusstundas .
*Vēl kādu laiku būsim iecirknī,neuztraucies viss ir labi.*
Noliku savu telefonu uz nakts galdiņa un devos uz vannasistabas pusi. Tā kā mums visām trijām bija stipendija,mums bija iedota lielāka istabiņa ar visām ērtībām tajā iekšā. Ļoti nerespektabli pret citiem studentiem,bet kā bija bija. Vakar iekritu gultā uzreiz pēc atbraukšanas un tur arī paliku. Iegāju dušā un laidu pār savu ķermeni aukstu , atspirdzinošu ūdeni. Tas man palīdzēja pamosties. Aptinusi dvieli ap savu ķermeni devos uz skapja pusi,paņēmu drēbes un cita plauktiņa izņēmu apakšveļu pēc īsa laika sprīža biju gatava.Pulkstenis rādīja 08:32 mana pirmā lekcija sākās deviņos ,tā kā nekur nebija jāsteidzās,bet istabiņā arī negribēju palikt sakrāmēju somu, uzliku lūpu spīdumu ,uzsmidzināju body spray un devos savās gaitās.
~~~
"Letij!!"izdzirdēju Gabrielas balsi ejot uz ēdnīcas pusi.Puse dienas bija jau pagājusi.Apkārt staigāju,savā veidā nozombēta.
"Gabij!"pieskrēju pie viņas un cieši apskāvu.
"Hei."Sallija ļoti mierīgā un nopietnā tonī teica.
"Sveika."uzsmaidīju un apskāvu arī viņu.
"Kā tu jūties?"iečukstēju viņai ausī.
"Slikti."viņa klusām noteica un apskāva mani vēl ciešāk.
"Man žēl,patiešām."to noteikusi palaidu viņu vaļā.
"Nu ejam ēst?"
"Man ir labāks plāns.Ejam uz istabiņu. Es bastoju atlikušās stundas. Parunāsim,pierīsimies,un priecāsimies kad esat dzīvās."to pateikusi uzmetu skatu Sallijai.Gar vaigu viņai notecēja maza asariņa.
"Eu,mīļā neraudi.Viss ir labi."abas piegājām pie viņas un cieši apskāvām.
"Nāc ejam."to pateikusi Gabriela paņēma viņu aiz rokas un visas devāmies uz kopmītnēm.
~~~
Apēdušas divas lielās picas un divas saldējuma kastes skatijāmies "10 things I hate about you."
"Šī ir tik laba filma."Sallija savā parastajā balsī noteica.
"Piekrītu,nav tā kā tās,ko tagad ražo.Esat redzējušas "The kissing booth" murgs.
"Nu nebija tik traki,solīds 8."
"Kāds astoņi Letīcij,4 labākajā gadījumā."
"Nu tik slikti arī nebija."
"Bija gan,tik cheesy un cringe. Argh nē."
"Nu šī jau arī ir cheesy."redzēju,kad Gabriela grasījās argumentēt manu viedokli,bet tajā momentā ierunājās Sallija "Vidējais 6 pie tā arī paliksim."
"Labi."
"Euu,ko darām?Ēdiena vairs nav,filmas skatīties apnika.''Gabriela to teikusi,iegāja savā instagram profilā ,lai kārtējo reizi pārbaudītu ''like'' skaitu savai jaunākajai bildei.
VOCÊ ESTÁ LENDO
Staigājot pa Jumtiem
Ficção Adolescente-the only limits in life are the ones you make- Letīcija ir jauniete mūsdienu sabiedrībā. Šis ir stāsts par viņas simpatijām , problēmām , draugiem , atklāsmēm , piedzīvojumiem un sāpēm. Viņa spēlē galveno lomu savas dzīves teātrī.
