Stāsts ir par meiteni, kurai atnāca Sms no pavisam nepazīstama numura. Kā tas beigsies tālāk? Vai viņi kādreiz satiksies? Un ja satiksies, vai viņiem būs kopīga nākotne? Draugi, vai , tomēr, kas vairāk? To visu tu uzzināsi stāstā!
Aizgājām atpakaļ uz Miss Lorensas klasi un savācām visas savas palikušās lietas un pamājuši klasei vēlreiz smejoties devāmies prom, gan no klases, gan no skolas.
Izejot no skolas ātri apskāvu Lūkasu un Liamu, jo Džeiss bija mani uzaicinājis vakariņās uz kādu restorānu. Es protams neinteresējos kas pa restorānu, jo ēdiens taču ir dzīve. Kāda starpība kas pa restorānu?
Lūkasam bij' dziļi pie kājas, ka es ar Džeisu kaut kur braucu. Viņš bija pie tā pieradis, savukārt Liams īsti apmierināts neizskatījās. Hmm? Kas tad viņam?
-Euu, Džeiss. Aizved mani uz mājām. -Protams, Mel. A ko tu mājās? -Pārvilkt drēbes. Vispār man vajag dušu un tā tālāk. Pagaidīsi? Lūdzu? Tu vari sēdēt manā istabā, vai kaut ko mājā pie manīm darīt, vai aizbraukt kur tev vajag, bet tu zini, ka man ļoti vajag dušu. -Nu, protams. Es tevi pagaidīšu šeit pat. -Paaaaldiesss, Džeisss.-smejoties notaurēju un ar citām drebēm ieskrēju vannasistabā.
Oups ! Cette image n'est pas conforme à nos directives de contenu. Afin de continuer la publication, veuillez la retirer ou mettre en ligne une autre image.
Pēc tam es izskatījos šādi. ☝
Izgāju no vannasistabas un ieraudzīju Džeisu manā gultā ar manu telefonu. Piegāju pie puiša lai redzētu ko viņš dara. Kā jūs domājat ko viņš dara? Neticēsiet! Džeiss spēlē spēlītes!
-Džeiss? -Nu? -Wtf? Man nebija telefonā spēlītes....!? -Yeah. Es ielādēju, varēsi uzspēlēt! -Idiots!- klusi noburkšķēju un izskāpu no gultas. -Neraudi, zaķīt!- ar tēlotu nožēlu balsī pateica Džeiss. -Braucam? -Protams. Meeelaaaaaa? -Nu, zaķīt?-smejoties pateicu puisim. -Kur ir manas mašīnas atslēgas? -Gultā. Segā ietītas. -Paldies, Princesīt!-puisis pieskrēja un uzspieda man ļooti slapju buču uz vaiga. -Džeiss, tu esi idiots! Man tagad ir slapjš vaigs!- izmisusi iesaucos. -Ak, nu atvainojos Princess! -Atvainošanās pieņemta būs tad, kad beidzot mans vēders dabūs Mega daudz ēdiena. -Resna paliksi, saul! Bet ok, laižam tad? -Muļķis! -Ejam uz mašīnu! -Nē! -Kas nē?- puisis nesaprata, ko es pēkšņi pateicu. -Gribi izpirkt atvainošanos? -Nu ja, tāpēc braucam taču. Es ēst gribu. - bēdīgi pateica Džeiss. -Yeee, bet es neiešu. -Kāpēc? -Tu mani nesīsi! -Ak nē, saulīt, tu sver tonnu. -Apklusti muļķi. Nes mani! -Protams, muļķīt. -Eww, es neesmu muļķīte! -Jā, jā. -Viss! -Kas? -Es apvainojos! -Bērns! -Nē! -Ko? -Buča. -Wtf? Beigsi muldēt? Es neko nesaprotu! -Mīlu! -Ko? -Tevi! -Ak dievs, es neko nesaprotu, beidz jaukt galvu!-smejoties pateica Džeiss. -Muļķis! Tev bija jāsaka, ka mīli mani! -Mīlu tevi! -Stulbenis! -Tavs stulbenis! -Labi, manu stulbeni, ejam beidzot tajā restorānā iekšā. -Dod rociņu! -Kāpēc? -Tu nevari atteikt savam Stulbenim! -Tiešām, stulbenis.
Iedevu viņam roku un smejoties iegājām kaut kādā restorānā.
